Arodveselības un drošības pārvaldība novecojoša darbaspēka kontekstā slimnīcā “X”

Abstract

Darbaspēkam novecojot, darba devējam aizvien vairāk nepieciešams domāt par preventīviem pasākumiem, lai uzturētu darbinieku veselību un novērstu biežu darba nespēju (van der Molen, et al., 2018). Līdzīgi kā citās nozarēs, arī veselības aprūpē vērojama darbaspēka novecošanās, kas rada būtiskus izaicinājumus veselības aprūpes sistēmai, lai nodrošinātu nozares funkcijas un plānotu tās attīstību (OECD, 2016). Veselības aprūpes sistēmā strādājošie, vairāk kā citu nozaru darbinieki, ir pakļauti dažādiem fiziskiem un psihoemocionāliem darba vides riska faktoriem, kas ietekmē ne tikai viņu veselību un darbaspējas, bet arī tieši vai netieši ietekmē pacientu drošību (Holden, et al., 2010; Loeppke, et al., 2017). Pētījuma mērķis - novērtēt slimnīcas “X” darbinieku arodveselības un drošības pārvaldību un darba spējas, kā arī izstrādāt priekšlikumus preventīvo pasākumu plāna izstrādei 2021. un 2022. gadam. Pētījuma izvirzītie jautājumi - noskaidrot, kādas ir Latvijas veselības aprūpes nozares arodveselības un drošības pārvaldījuma regulējuma iezīmes, kāds ir slimnīcas “X” arodslimnieku raksturojums no 2016. līdz 2020. gadam un saistība starp arodslimību esamību un darbaspējām kā arī kādas nepilnības pastāv arodveselības un drošības pārvaldības sistēmā slimnīcā? Pētījumā tika konstatēts, ka Slimnīcā “X” vidēji laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam katru gadu reģistrēti 17,8 (SD 4,9) arodslimnieki, konstatētās arodslimības 90 % (n=80) gadījumu saistītas ar fiziskiem darba vides riska faktoriem. Pielietojot darba spēju indeksu darbinieku darba spēju novērtēšanai tika konstatēts, ka statistiski nozīmīgi darba spējas ir zemākas darbiniekiem ar arodslimībām, darbiniekiem ar muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimībām, kā arī gados vecākiem darbiniekiem un vidējais darba spējas indekss ir 37,9 (SD-4,8) un pārsvarā darba spējas novērtētas kā labas 51 % (n=198). Visvairāk nepilnības pastāv slimnīcas “X” arodveselības un drošības sistēmas elementam snieguma kontrole un novērtēšana, kas sasaucas ar šī elementa normatīvā regulējuma trūkumu. Pētījuma rezultātā autore izstrādājusi rekomendācijas arodveselības drošības uzlabošanai gan veselības aprūpes sistēmas, gan slimnīcas līmenī. Svarīgi būtu slimnīcā “X” veidot reģistru ar darbiniekiem, kuriem ir veselības traucējumi, atbilstoši veikt darba vietu modifikāciju, izveidot arodveselības un drošības sistēmas auditu, veselības aprūpes sistēmas līmenī būtu npeieciešams pilnveidot ārējo normatīvo regulējumu arodveselībā un drošībā, iekļaujot slimnīcu lomu arodveselības un drošības sistēmas novērtēšanā un kontrolē. Berga Liene. Arodveselības un drošības pārvaldība novecojoša darbaspēka kontekstā slimnīcā “X”. Maģistra darbs/ zinātniskais vadītājs Ph.D. Daiga Behmane, Rīga: RSU/RISEBA, 2021. 82 lpp.: 25 attēli, 16 tabulas, 4 pielikumi, 102 izmantotās literatūras avoti.

The aging of the workforce forces employers to think more about preventive measures to preserve health of employees and avoid frequent absence from work due to illness (van der Molen, et al., 2018). Similar to other fields, also the health care system is affected by aging of the workforce, which creates fundamental challenges in order to preserve functions of the field as well as plan for future developments (OECD, 2016). Health care system employees, more than employees in other fields, are exposed to various physical and psychoemotional occupational risk factors, which affects not only their health and work ability, but also affect safety of the patients (Holden, et al., 2010; Loeppke, et al., 2017). The aim of the study was to assess occupational health and safety management and work ability index in hospital “X” and develop propositions for preventive plan in years 2021 and 2022. The following questions were raised to assess, what are the determinants of occupational health and safety legislation in health care system in Latvia, what are the characteristics of the employees with a occupational diseases in hospital “X” from year 2016 to year 2020, what is the association between occupational diseases and work ability and what are the possible errors in occupational health and safety management in hospital “X”. Study results showed that mean incidence of occupational diseases form year 2016 to year 2020 in hospital “X” was 17.8 cases (SD4.90) from whom majority - 90% (n=80) of new cases of occupational diseases were associated with physical risk factors. In order to assess work ability of employees, work ability index was applied. Results showed that employees with occupational diseases, employees with musculoskeletal occupational diseases, and older employees has lower work abilities. In hospital “X” average work ability index is 37,9 (SD-4,8) and mostly the work ability is good 51 % (n=198). In conclusion, occupational health and safety system has to be well structured and standardized, with clearly defined aims and ways how to reach them, however study showed that majority of errors in hospital “X” were found in the control and assessment of occupational health and safety system elements due to lack of state legislation acts. Author developed recommendations - It would be important to set up a register with workers who has health disorders in hospital “X”, to properly modify workplace, to establish an audit of occupational health and safety system, to improve the legislation for occupational health and safety at the level of the health system, including the role of health care institutions in assessing and controlling the occupational health and safety system. Berga Liene. Occupational health and safety management in the context of an aging workforce at hospital “X”. Master’s thesis/ Scientic supervisor Daiga Behmane PhD, Riga: RSU/RISEBA, 2021. 82 pages.: 25 figures, 16 tables, 4 appendixes, 102 sources of literature.