Full metadata record
DC FieldValueLanguage
dc.contributor.advisorVita Savicka-
dc.contributor.authorAnete Polanska-
dc.contributor.otherSabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātelv-LV
dc.contributor.otherFaculty of Public Health and Social Welfareen-UK
dc.date.accessioned2021-06-08T21:01:25Z-
dc.date.available2021-06-08T21:01:25Z-
dc.date.issued2021-
dc.identifier.urihttps://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/4796-
dc.descriptionVeselības vadībalv-LV
dc.descriptionHealth managementen-UK
dc.descriptionVeselības aprūpelv-LV
dc.descriptionHealth Careen-UK
dc.description.abstractMaģistra darba tēma “Ārstniecības iestādes “X” iekšējā komunikācija starp ārstiem un māsām”. Darbā analizēti teorētiskie aspekti par komunikāciju veselības aprūpē un tās efektivitāti, komunikācijas uzlabošanu un rezultātiem, pēc kā izstrādāts pētījuma teorētiskais ietvars. Pēc teorijas analīzes noskaidrots, ka komunikācijas kļūdas veselības aprūpē ir saistītas ar papildus izmaksu pieaugumu un pacientu drošības un aprūpes kvalitātes samazināšanos. Tā kā ārsti un māsas ir visplašākās veselības aprūpes speciālistu grupas ārstniecības iestādēs, viņu savstarpējās komunikācijas uzlabošana būtiski var samazināt komunikācijas kļūdu sekas ārstniecības iestādēs. Pētījuma mērķis bija novērtēt ārstniecības iestādes “X” ārstu un māsu attiecību veidus un komunikācijas efektivitāti un izstrādāt priekšlikumus iekšējās komunikācijas attīstībai šajā iestādē. Tika definēti 3 pētījuma jautājumi: 1. Kāds ir izplatītākais ārstu un māsu attiecību veids ārstniecības iestādē “X”? 2. Cik procentos gadījumu ārstniecības iestādē “X” ārstu un māsu komunikācija ir efektīva? 3. Kurš no ārstniecības iestādes “X” ārstu un māsu attiecību veidiem ir saistīts ar augstāku komunikācijas efektivitāti? Pētījuma praktiskajai daļai izvēlēts secīgais izpētes jaukto pētījumu dizains, izmantojot datu integrācijas pieeju – datu savienošana. Pētījumā izmantoti 2 instrumenti – daļēji strukturēta intervija un kvantitatīva strukturēta anketa. Pētījuma populācija bija 366 speciālisti, intervijās piedalījās 17 speciālisti, savukārt anketēšanā – 132 respondenti. Izanalizējot pētījuma datus secināts, ka sadarbības attiecības ir izplatītākais ārstu un māsu attiecību veids ārstniecības iestādē “X”, ka 83,57% gadījumu ārstniecības iestādē “X” ārstu un māsu iekšējā komunikācija ir efektīva un ka sadarbības attiecību veids ir saistīts ar augstāku komunikācijas efektivitāti ārstniecības iestādē “X”. Maģistra darba apjoms ir 90 lappuses, tas satur 64 tabulas, 5 attēlus, 2 formulas, 63 izmantotos literatūras un informācijas avotus un 29 pielikumus. Polanska, Anete. Ārstniecības iestādes “X” iekšējā komunikācija starp ārstiem un māsām. Maģistra darbs / zinātniskā vadītāja Mg.sc.soc., docētāja Vita Savicka. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte / RISEBA, 2021. 90. lpp.lv-LV
dc.description.abstractThe master thesis is “Internal communication between doctors and nurses in medical institution <X>”. The work analyzes the theoretical aspects of communication in the healthcare industry. It takes a look at communication effectiveness, its improvement possibilities, and its outcomes, based on which the theoretical framework of the research is developed. Literature analysis pointed out that miscommunication in the healthcare industry is associated with additional costs and a decrease in patients safety and care quality towards them. As doctors and nurses are the most common types of professionals in healthcare facilities, improving their communication can significantly reduce the consequences of miscommunication in total. The study aimed to evaluate the types of doctor-nurse relations and the communication effectiveness of the medical institution “X” and to emerge with suggestions towards the development of internal communication inside the institution. Three research questions were defined: 1. What is the most common type of doctor-nurse relations inside institution “X”? 2. In what percentage of cases inside institution “X” is the communication between doctors and nurses are effective? 3. Which type of doctor-nurse relations inside institution “X” is associated with higher communication effectiveness? For the practical part of the research, the sequential design of the mixed research using the data integration approach - data connection - has been chosen. Two tools were used in this study - a semi-structured interview and a quantitative structured questionnaire. The study population was 366 specialists, 17 specialists participated in the interviews, and 132 respondents in the questionnaire. Analyzing the research data from institution “X”, it was concluded that "cooperation" is the most common type of doctor-nurse relations and that in 83.57% of cases internal communications between doctors and nurses are effective, as well as "cooperation" communication manner is related to higher communication effectiveness. The volume of the master's thesis is 90 pages, it contains 64 tables, 5 figures, 2 formulas, 63 used literature and information sources and 29 appendixes. Polanska, Anete. Internal communication between doctors and nurses in the medical institution “X”. Master's thesis / scientific supervisor Mg.sc.soc., Lecturer Vita Savicka. Riga: Riga Stradiņš University / RISEBA, 2021. pp. 90.en-UK
dc.language.isolv-LV-
dc.publisherRīgas Stradiņa universitātelv-LV
dc.publisherRīga Stradiņš Universityen-UK
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess-
dc.subjectIekšējā komunikācijalv-LV
dc.subjectārstu un māsu attiecībaslv-LV
dc.subjectInternal communicationen-UK
dc.subjectrelations between doctors and nursesen-UK
dc.titleĀrstniecības iestādes "X" iekšējā komunikācija starp ārstiem un māsām.lv-LV
dc.title.alternativeInternal communication between doctors and nurses in medical institution "X"en-UK
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/masterThesisen-UK
Appears in Collections:Maģistra darbi



Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.