Retropubikālā apvidus asinsvadu topogrāfija: corona mortis

Abstract

Corona mortis jeb „nāves vainags” ir artēriju un/vai vēnu savienojums starp obturatoria un iliaca externa sistēmām, un ir uzskatāms par novirzi no normas (Mahato, 2009; Rusu et al., 2010). Savu nosaukumu corona mortis ieguva, balstoties uz dokumentētiem to veidojošo asinsvadu pārgriešanas gadījumiem, piemēram, femorālās hernioplastikas laikā, kas beidzās ar smagu asiņošanu un reizēm arī ar letālo iznākumu (Pinochet et al., 2015). No doto atziņu izriet, ka ir būtiski pārzināt retropubikālā apvidus asinsvadu topogrāfijas variācijas.

The corona mortis (CMOR) or „corona of death” is a vascular connection between the obturator vessels and the arteries or veins of the external iliac system. This condition is considered as abnormal (Mahato, 2009; Rusu et al., 2010). The corona mortis derived its name from documented corona mortis vessels injury cases. These injuries could occur, for example, during femoral hernioplasty and may result with heavy hemorrhage or patient’s death (Pinochet et al., 2015). From these considerations, it follows that it is relevant to acknowledge the topographical variations of the vessels in the retropubic region.