Ārstēšanas atšķirības atkarībā no ārstēšanas iznākuma pacientiem ar sadzīvē iegūtu pneimoniju un septisku šoku

Abstract

Mūsdienu intensīvās terapijas nodaļas (ITN) ikdienā lielu profesionālo izaicinājumu rada sepse un septisks šoks gan tāpēc, ka šie stāvokļi saistās ar augstiem mirstības rādītājiem, gan arī tāpēc, ka septiski procesi var būt cēlonis hroniskām saslimšanām pēc sekmīgas ārstēšanas un pacienta izrakstīšanas no stacionāra. Surviving Sepsis Campaign (SSC) 2016.gada izdotās rekomendācijas sepses ārstēšanā sniedz terapeitiskus rāmjus, kurus izmantot un kuros ieturēties, uzsākot septisku procesu ārstēšanu, tomēr ir vairāki faktori, kas liek terapiju pielāgot katram pacientam individuāli. Sadzīvē iegūtās pneimonijas ir viens no biežākajiem septisku procesu cēloņiem pacientiem, kuri ārstējas ITN, tomēr gan tas, ka infekcijas process noris plaušās, gan tas, ka bieži šie pacienti ir ar esošām blakus saslimšanām, samazina šo pacientu spēju tolerēt lielu parenterāli ievadīto šķidrumu tilpumu, kas liek ātrāk pievērsties vazopresoru izmantošanai pacienta hemodnamiskā stāvokļa stabilizēšanai. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai septiskas pneimonijas pacientiem ar šoku un blakusslimībām, kuri tika izrakstīti un tiem, kuriem ārstēšana beidzās ar letālu iznākumu, pastāv nozīmīga atšķirība ievadītā tilpuma apjomā un vazopresoru devām pēc pacienta iestāšanās ITN. Tika izstrādāts retrospektīvs pētījums, kurā atlasītas un analizētas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ITN pacientu medicīniskās vēstures par 2019.gadu. Kopumā par minēto laika periodu tika atlasītas 60 vēstures, no kurām pētījumā iekļautas 21. Izrakstīto pacientu grupa bija statistiski nozīmīgi jaunāka nekā exitus letalis grupa. Analizējot ievadīto šķidrumu tilpumus, vērā ņemamas atšķirības starp abām pētāmajām grupām netika atrastas. Izrakstīto pacientu grupā tika nozīmētas zemākas vazopresoru devas un dinamikā deva kritās, pretēji exitus letalis grupai, kur sākotnējās devas bija augstākas un dinamikā saglabājās sākotnējā līmenī vai pat pieauga. Iniciālās laktāta vērtības bija zemākas izrakstīto pacientu grupā, kā arī vērojot laktātu izmaiņas dinamikā, šajā grupā novēroja laktāta līmeņa kritumu pretēji exitus letalis grupā, kur novēroja nelielu laktāta līmeņa palielināšanos. Vecums ir nozīmīgs rādītājs pēc kura varētu prognozēt ārstēšanās rezultātu. Nav nozīmīgas atšķirības starp ievadītajiem kristaloīdu tilpumiem un abām grupām ārstēšanas laikā tika ievadīti mazāki kristaloīdu tilpumi nekā SSC 2016 rekomendēts. Blakus saslimšanas varētu būt viens no mazāku tilpumu ievades iemesliem. Statistiski nozīmīga atšķirība tiek novērota starp vazopresoru devu izmaiņām dinamikā otrās dienas beigās. Sākotnējais laktāta līmenis un tā dinamiskās izmaiņas varētu būt svarīgs prognostisks faktors ārstēšanas iznākumam.

In present day at intensive care unit (ICU) sepsis and septic shock causes serious challenges to health workers both because these health conditions are associated with high mortality scores and could be the cause of chronic illnesses for those who survive. Surviving Sepsis Campaign (SSC) 2016 issued recommendations on treatment of sepsis and gives us a therapeutic frame which to use when sepsis is being treated although there are multiple factors which makes us to adjust therapy for each patient individually. Community acquired pneumonia (CAP) is one of the main causes to septic processes to patients who are treated in ICU. Although the fact that the inflammatory process primary localises in lungs and usually these patients are with comorbidities decreases their abilities to tolerate large intravenous crystalloid volumes which makes doctors to focus on using vasopressors to achieve therapy goals. Aim of the research was to determine if there is a statistically significant difference in administered fluid volume and used vasopressor dose in first three days after admission into ICU between group of patients with septic pneumonia with shock who were discharged and group of non-survivors. A retrospective study was developed which summarises and analyses patient medical histories form Pauls Stradins Clinical university hospital ICU patients from year of 2019. 60 histories were selected and 21 was included in research after inclusion criteria analyses. Surviving patient group was statistically significant younger than non-surviving group. Both groups were administered similar fluid volume. Surviving group was given smaller vasopressor doses and in dynamic dose lowered opposed to non-surviving group where initial vasopressor dose was higher and in dynamic dose stayed the same or elevated. Lactate levels were lower in surviving group and in dynamic lowered more than non-surviving group. Age is important prediction factor for treatment result. No significant difference was found between administered fluid volume in the analysed time periods. Comorbidities could be one the reason for lower administered volume than Surviving Sepsis Campaign recommends and comorbidities could be one of the reasons. Statistically significant difference was found between four time periods in dynamic change of vasopressor dose at the end of the second day. First lactate level and dynamic change of lactate could be used to predict the outcome of the treatment.