Ultrasonogrāfijas diagnostiskās informativitātes izvērtējums Bērnu klīniskās universitātes apendektomijas pacientiem laika posmā no 2018. gada līdz 2020. gadam

Abstract

Ievads Akūts apendicīts ir visbiežākā akūtā ķirurģiskā patoloģija bērniem. Psiholoģisko īpatnību un sāpju intolerances dēļ bērniem vizuālā diagnostika var būt apgrūtināta, kā rezultātā var rasties kļūdas rezultātu interpretācijā. Pētījuma mērķis bija izanalizēt ultrasonogrāfijas diagnostisko informativitāti apendektomijas pacientiem, kas stacionēti Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) pēdējo divu gadu laikā.

Metodes Retrospektīvā pētījumā tika atlasīti 370 pacienti, kuriem laika posmā no 2018. gada decembra līdz 2020. gada decembrim BKUS tika veikta ultrasonogrāfija vēdera dobuma orgāniem un ķirurģiski tika pierādīts akūts apendicīts. Dati pētījumam tika iegūti no pacientu slimības vēsturēm un BKUS pacientu datu sistēmas Andromeda. Tika apkopota informācija par pacientu dzimumu, vecumu, US atradi, operācijas aprakstu un histoloģisko slēdzienu. Kopumā tika analizēti 284 (77 %) pacienti, kuriem US tika vizualizēts aklās zarnas piedēklis.

Rezultāti Pīrsona Hī kvadrāta tests neuzrādīja statistiski nozīmīgas atšķirības starp US un histoloģijas atradi ne kopējā vecuma grupā, χ2 (4, N=280) = 9.49, p=0.30, ne vecuma grupās <7 gadiem, χ2 (4, N=36) = 2.87, p=0.83, un ≥7 gadiem, χ2 (4, 248) = 8.96 (p=0.35).

Secinājumi Abdominālā US tiek uzskatīta par augsti sensitīvu izmeklēšanas metodi, lai diagnosticētu akūtu apendicītu bērniem. Rezultāti parādīja, ka nebija statistiski nozīmīgu atšķirību starp dzimumiem un dažādām vecuma grupām. Ultrasonogrāfijas diagnostiskā informativitāte nemainās atkarībā no akūta apendicītu histoloģiskā tipa. Izmeklējuma diagnostisko informativitāti ietekmē arī tādi faktori kā aparatūras kvalitāte, ārsta pieredze un komunikācijas iemaņas ar pacientiem.

Objectives Acute appendicitis (AA) is the most common surgical emergency in children. Due to psychological characteristics and pain intolerance in pediatric patients, visual diagnostics may be difficult, leading to errors in the interpretation of results. The aim of the study was to analyze the informativeness of the performed ultrasonography (US) examinations in appendectomy patients in the Children's Clinical University Hospital (CCUH) during last two years.

Methods This retrospective study includes 370 patient hospitalized in CCUH between December 2018 and December 2020 with performed diagnostic US examination and appendectomy, along with its histopathological evaluation. The degree of informativeness of US was classified as ‘positive’, ‘ambiguous’ and ‘non-diagnostic’. Histopathological findings were classified as ‘no appendicitis’, catarrhal AA and phlegmonous/gangrenous AA with no perforation, with micro-perforation and macro-perforation. Pearson Chi-Square test of independence was used to determine the statistical significance between US findings and AA stages in children under and above 7 years. Statistical analysis was performed using Stata/IC.

Results There was no difference between US and histopathological findings in either the total children population, χ2 (4, N=361) = 9.49, p=0.30, nor in the age groups <7 years, χ2 (4, N=49) = 2.87, p=0.83, and >7 years, χ2 (4, 310) = 8.96 (p=0.35).

Conclusions The informativeness of US does not change depending on whether AA is catarrhal, phlegmonous/gangrenous without perforation, with micro-perforation, or with macro-perforation in either the general patient population or the age groups under and above 7 years.