Saistība starp kognitīvajām rezervēm, motorajām rezervēm un talāma apjomu gados vecākiem pieaugušajiem

Abstract

Pieaugot gados vecāku cilvēku skaitam pasaulē, likumsakarīgi tiek prognozēts arī tādu patoloģisku neirokognitīvo saslimšanu pieaugums, kā, piemēram, demence un viegli kognitīvie traucējumi. Jau izsenis individuāli aplūkota gan fizisko aktivitāšu, gan arī intelektuālo aktivitāšu saistība ar veselīgu kognitīvo novecošanos. Šī pētījuma ietvaros tiks aplūkotas tieši ilgtermiņa šādas aktivitātes. Motorās rezerves ir jauns termins, kas apzīmē dzīves laikā iegūto kumulatīvo fizisko aktivitāšu rādītāju, savukārt kognitīvās rezerves ir pēdējo 20 gadu laikā aktīvi aplūkots koncepts un raksturo smadzeņu spēju pārvarēt dažādas patoloģijas, t.sk., neirodeģeneratīvas saslimšanas. Abi šie koncepti tiek uzskatīti par vienu no aizsargājošajiem faktoriem kognitīvo spēju samazinājumā. Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp kognitīvajām rezervēm, motorajām rezervēm un talāma tilpumu gados vecākiem pieaugušaijem, tika izvirzīta hipotēze, ka dalībnieki ar augstākām kognitīvajām rezervēm un motorajām rezervēm, uzrādīs arī lielāku hipokampa apjomu. Pētījumā tika iekļauti 44 pieaugušie (M = 70, SD = 5.18, 77.3% sievietes) bez pašziņotām būtiskām neiroloģiskām vai noritošām onkoloģiskām u.c. saslimšanām, kas varētu ierobežot piedalīšanos pētījumā. Visiem dalībniekiem tika veikta motoro rezervju un kognitīvo rezervju izvērtēšana (FINBALT, 2008; Nucci et al., 2012), kā arī magnētiskās rezonanses izmeklējums galvas smadzenēm izmantojot Tesla 1.5 Siemens aparātu. Datu apstrāde un analīze tika veikta izmantojot programmu Freesurfer un SPSS v26. Lai noskaidrotu, vai dzīvesveida faktoru saistību ar talāma apjomu, tika veikta multiplā regresiju analīze, secinot, ka visveiksmīgāk lielāku talāma apjomu ļauj prognozēt abi dzīvesveida faktori – gan motorās, gan kognitīvās rezerves (R2=0,19, F(1,38)=11,64, p<0,05). Rezultāti norāda uz to, ka dzīves laikā veikto fizisko aktivitāšu kopums, kā arī intelektuālās un sociālās aktivitātes, varētu būt nozīmīgas talāma tilpuma saglabāšanai, kas savukārt ir viens no pirmajiem, kurā konstatējamas izmaiņas novecošanās sakarā.

With the increasing worldwide population, an ongoing escalation in mild cognitive impairment and dementia is predicted. Motor reserve – the cumulative physical activity experience gained throughout life, as well as cognitive reserve – the brain’s ability to overcome a pathology, such as neurodegenerative disorders, - has been identified as protective factors in cognitive decline. Thus, this study aimed to investigate the relationship between cognitive reserve, motor reserve, and brain volumetry in older adults. 44 older adults (M = 70, SD = 5.18, 77.3% female) with no self-reported significant neurological, ongoing oncological etc. disorders that might limit their participation in the study were involved in the study. All participants underwent a thorough life-style and psychological assessment, as well as structural brain MRI analysis. Overall, our study indicated the significance of a combination of lifestyle factors in predicting thalamic volume. The results of this study indicate that life-long participation in physical, intellectual, and social activities could be beneficial for preserving the volume of thalamus, which is among the first to decline due to aging.