Latvijas ārstu pieredze ar dzimumu saistītas vardarbības upuru arpūpē

Abstract

Veselības aprūpes speciālistiem ir jāsaglabā iespēja radīt drošus apstākļus sievietēm, kas ir cietušas no vardarbības, identificējot vardarbības pazīmes un ar to saistītos simptomus, nodrošinot atbilstošu medicīnisko palīdzību. Diemžēl vardarbības pieredzes ietekme uz sieviešu veselību un ar to saistītas pazīmes nav pietiekami izpētītas, un pielietotas ārstu ikdienas praksē.

Darba mērķis ir novērtēt ārstu pieredzi ar dzimumu saistītas vardarbības upuru aprūpe, kā arī, balstoties uz iegūtiem datiem, uzsākt skrīning-protokola izstrādes procesu Latvijas veselības aprūpes speciālistiem.

Aprakstošs šķērsgriezuma pētījums tika veikts laika periodā no 2020.gada novembra līdz 2021.gada janvārim, izmantojot anonīmas aptaujas anketas. Pētījumā tika iekļauti 105 ārsti. Datu apstrādei tika izmantota IBM SPSS programma. Sniegto atbilžu analīzē tika izmantoti matemātiskie aprēķini un statistikas metodes.

23 (21.9%) ārstu darba stāžs > 20 gadi kā sertificēts specialists. 28 (26.7%) no respondentiem nezin kādas ir specifiskās vardarbības pazīmes un 18 (17.1%) nejūtas droši to identificēšanā. 20 (19.0%) no ārstiem vienmēr mērķtiecīgi meklē vardarbības pazīmes pacientiem ar specifiskām sūdzībām. 56 (53.3%) vienmēr pievērš uzmanību un uzdot jautājumus par zilumiem, nobrāzumiem un citām traumas pazīmēm. Pārējie ārsti kā galveno iemeslu uzmanības nepievēršanai atzīmē koncentrēšanos uz problēmu, ar kuru vērsusies paciente (n=32; 30.5%). 70 (66.7%) no ārstiem vismaz vienu reizi ir saskarušies ar pacienti, kas ir cietusi no vardarbības. Visbiežāk ar vardarbības upuriem saskarās ginekologi-dzemdību specialisti (n=26) un ģimenes ārsti (n=28), (p<0.01). Pēc ārstu pieredzes, 62 (59.0%) no vardarbības upuriem bija pilngadīgi, 18 (17.1%) nepilngadīgi, 23 (21.9%) bija grūtnieces un 10 (9.5%) sievietes menopauzē. 47 (66.2%) rosināja pacientes vērsies pie psihologa vai psiho-terapeita palīdzības, 59 (83.1%) rosināja vērsties policijā. 14 (53.8%) no ginekologiem-dzemdību specialistiem un 9 (32.1%) ģimenes ārst atzīmē, ka neviena no šīm pacientēm nebija atkārtoti atnākusi uz vizīti (p=0.046). 87 (82.9%) no ārstiem neveic pacientu anketēšanu pirmās vizītes laikā, lai noskaidrotu, vai sievietei ir bijusi vardarbības pieredze. 73 (69.5%) no ārstiem vēlētos izmantot standartizētu vardarbības skrīninga anketu ikdienas darbā.

Lielākā daļa no ārstiem ir saskarušies ar vardarbības upuriem savā praksē, visbiežāk ginekologi, dzemdību speciālisti un ģimenes ārsti. Tomēr daļa no ārstiem nejūtas pietiekami droši specifisko vardarbības pazīmju identificēšanā un vēlētos izmantot standartizētu vardarbības skrīninga anketu ikdienas darbā.

Health professionals are to maintain an opportunity to create safe conditions for abused women by disclosing violence and offering medical support. Unfortunately, the range of these issues is still not sufficiently researched and implemented in healthcare practice.

The study was aimed to assess the experience of gender-based violence examination by doctors, as well as initiate the process of developing practical guidelines for Latvian health workers.

Descriptive cross-sectional study using anonymous questionnaires was conducted from November 2020 to January 2021. Overall 105 of healthcare professionals were analysed. IBM SPSS software was used for data processing. Mathematical calculations and statistical methods were used to analyse the questionnaire.

23 (21.9%) respondents work as certified specialists > 20 years. 28 (26.7%) respondents admitted that they are not familiar with specific signs of violence and 18 (17.1%) don’t feel confident about identifying them. 20 (19.0%) of doctors always purposefully look for signs of violence in patients with specific complaints and 56 (53.3%) always pay attention and ask questions about signs of injury. For the rest the main reason for ignoring signs of violence is concentration on the problem addressed by the patient (n=32; 30.5%). 70 (66.7%) doctors worked with victims of violence, most often Obstetrician-Gynaecologists (n=26) and General Practitioners (n=28), (p<0.01). 62 (59.0%) patients were adults, 18 (17.1%) were minors, 23 (21.9%) were pregnant and 10 (9.5%) in menopause. 47 (66.2%) encouraged patients to turn to psychologist or psychotherapist, 59 (83.1%) encouraged them to contact the police. 14 (53.8%) of Obstetricians-Gynaecologists and 9 (32.1%) General Practitioners noted that none of these patients had repeatedly come for a visit (p=0.046). 87 (82.9%) doctors don’t fill any protocols devoted to violence during the patients’ first visit. 73 (69.5%) doctors would like to use a standardized violence-screening questionnaire in their daily work.

Most of the doctors have come across violence victims in their practice, most often Obstetrician-Gynaecologists and General Practitioners. However, some of the healthcare professionals do not feel safe enough in identifying specific signs of violence and would like to use a standardized violence screening questionnaire in their daily practice.