Netiešo antiaritmisko medikamentu potenciāla izvērtējums aritmijas recidīvu novēršanai pēc elektriskās kardioversijas augsta riska pacientiem ar ātriju fibrilāciju

Abstract

Mērķis. Neraugoties uz sasniegumiem terapijā, ātriju fibrilācijas (ĀF) recidīvu novēršana pēc elektriskās kardioversijas (EKV) joprojām ir izaicinājums. Interesi izraisa netiešie antiaritmiskie medikamenti, tomēr uzrādot samērā neviennozīmīgus rezultātus. Mērķis ir izvērtēt netiešo antiaritmisko medikamentu potenciālu ĀF recidīvu novēršanai pēc sinusa ritma (SR) atjaunošanas ar EKV augsta riska pacientiem. Materiāli un metodes. Prospektīvā pētījumā tika iekļauti ĀF pacienti pēc sekmīgas EKV Latvijas Kardioloģijas centrā (no 2018. gada oktobra līdz 2019. gada jūnijam). Līdzvērtību paaugstinoši papildus kritēriji bija: augsta riska (saskaņā ar Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijām) ĀF (CHA2DS2-VASc skalas vērtībai 2 un vairāk noteikta saistība ar augstāku recidīvu risku); IC/III klases antiaritmiska medikamenta lietošana, papildus ar II klases īpašībām vai vienlaicīga beta blokatora lietošana (darbības mehānismi ar pierādītu efektivitāti SR uzturēšanai). Pēc informētās piekrišanas veidlapas parakstīšanas pacienti tika intervēti datu ieguvei ar turpmāku apsekošanu pēc 1, 3, 6 mēnešiem. Datu analīze tika veikta ar Microsoft Excel un SPSS lietojumprogrammām (TL:95%, α:0.05). Rezultāti. Tika iekļauti 112 pacienti, ar kopējo ĀF recidīvu frekvenci 40.2%. Angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoru (AKEI)/angiotenzīna receptoru blokatoru (ARB) lietošana (72.3%), salīdzinot ar nelietotājiem, mazināja ĀF atkārtošanās biežumu par 11.4%, ar ĀF recidīva relatīvā riska (RR) samazinājumu par 23.5% (RR:0.765, 95%CI:0.483-1.214), izredžu varbūtības (OR) samazinājumu par 37.3% (OR:0.627, 95%CI:0.272-1.448), tomēr bez statistiski nozīmīgas asociācijas starp medikamentu lietošanu un ĀF recidīviem, saskaņā ar Pīrsona Hī kvadrāta testu. Minerālkortikoīdu receptoru antagonistu (MRA) lietošana (24.1%) samazināja ĀF recidīvu frekvenci par 23.7%, RR – par 51.6% (RR:0.484, 95%CI:0.231-1.018), OR – par 66.3% (OR:0.337, 95%CI:0.124-0.918), ar statistiski nozīmīgu asociāciju (p=0.029). Diurētiķu lietošana (31.3%) mazināja ĀF recidīvus par 16.9%, RR – par 37.1% (RR:0.629, 95%CI:0.353-1.121), OR – par 52.0% (OR:0.480, 95%CI:0.203-1.134), bez statistiski nozīmīgas asociācijas (p=0.091). Statīnu terapija (55.4%) mazināja ĀF recidīvu frekvenci par 3.3%, RR – par 7.8% (RR:0.922, 95%CI:0.587-1.448), OR – par 12.8% (OR:0.872, 95%CI:0.408-1.864), bez statistiski nozīmīgas asociācijas (p=0.724). Secinājumi. Netiešie antiaritmiskie medikamenti demonstrēja praktisko potenciālu, sniedzot papildus ieguvumus antiaritmisko medikamentu terapijai pēckardioversijas aritmijas recidīvu novēršanai augsta riska ĀF pacientiem, ar pārliecinošāko uzrādīto rezultātu MRA lietošanas gadījumā.

Objectives. Despite therapy advances, atrial fibrillation (AF) recurrence prevention after electrical cardioversion (ECV) remains challenging. Non-antiarrhythmic drugs evoke interest, yet showing comparatively conflicting results. Aim was to evaluate potential of non-antiarrhythmic medications for AF recurrence prevention after sinus rhythm (SR) restoration by ECV in high-risk patients. Materials and Methods. Patients, who underwent successful ECV for AF in Latvian Centre of Cardiology (October 2018-June 2019), were included in prospective research. Additional criteria, increasing equivalency, were: high-risk (conforming to ESC Guidelines) AF (CHA2DS2-VASc 2 or greater determined associated with higher recurrence risk); intake of class IC/III antiarrhythmic drug, exerting class II properties or concomitant beta-blocker use (action mechanisms, established effective for SR maintenance). Patients signed informed consent, followed by on-the-spot data acquisition and 1-,3-,6-month follow-up. Data analysis was performed with Microsoft Excel and SPSS software (CL:95%, α:0.05). Results. 112 patients were included, with overall AF recurrence rate 40.2%. Angiotensin-converting enzyme (ACE) inhibitor/angiotensin receptor blocker (ARB) (72.3%) intake, compared to non-use, reduced AF recurrence rate by 11.4%, with relative risk (RR) for AF recurrence reduced by 23.5% (RR:0.765, 95%CI:0.483-1.214), odds ratio (OR) by 37.3% (OR:0.627, 95%CI:0.272-1.448), yet without statistically significant association between medication use and AF recurrence, according to Pearson Chi-Square test (p=0.273). Use of mineralocorticoid receptor antagonist (MRA) (24.1%) showed reduced AF recurrence rate by 23.7%, RR by 51.6% (RR:0.484, 95%CI:0.231-1.018), OR by 66.3% (OR:0.337, 95%CI:0.124-0.918), with significant association (p=0.029). Diuretic use (31.3%) reduced AF recurrences by 16.9%, RR by 37.1% (RR:0.629, 95%CI:0.353-1.121), OR by 52.0% (OR:0.480, 95%CI:0.203-1.134), with no significant association (p=0.091). Present statin therapy (55.4%) reduced AF recurrence rate by 3.3%, RR by 7.8% (RR:0.922, 95%CI:0.587-1.448), OR by 12.8% (OR:0.872, 95%CI:0.408-1.864), without significant association (p=0.724). Conclusions. Non-antiarrhythmic medications demonstrated practical potential for providing added benefit to antiarrhythmic drugs for post-cardioversion arrhythmia recurrence prevention in high-risk AF patients, MRAs showing most convincing result.