Klīniskais gadījums: nestandarta gūžas locītavas endorotezēšanas operācija

Abstract

Ievads 69 gadus veca sieviete vērsās uzņemšanas nodaļā divas nedēļas pēc traumas, kuru guva nokrītot. Rtg un DT izmeklējumu rezultāti apstiprināja labā spieķa kaula lūzumu un kreisās gūžas locītavas endoprotēzes izkustēšanos. Izmeklējumos konstatēja mīksto audu masu, kas penetrēja vēdera dobumā. Iztaujājot pacientu tika noskaidrots, ka endoprotezēšana tika veikta 2008. gadā, kā arī to, ka pacientes kognitīvās funkcijas ir pasliktinājušās pēdējā gada laikā.

Iztirzājums Labā spieķa kaula lūzumam tika veikta osteosintēze ar plāksni un skrūvēm. Kreisās gūžas locītavai veica biopsiju, kur histoloģiski netika atrasta malignitāte. Dažas dienas pēc biopsijas atbildesnsaņemšanas, veica gūžas locītavas revīzijas operāciju, kuras laikā konstatēja izteiktu mīksto audu, tai skaitā pilnīgu abduktoru muskuļu bojājumu. Operācijas laikā tiek veiktas visu izmainīto audu ekscīzijas, endoprotēze nav fiksēta, līdz ar to tā ir jāmaina lai saglabātu ekstremitātes funkcionalitāti. Mīksto audu un kaulu bojājums bija atbilstošs aprakstītajām ‘’metal-on-metal’’ gūžas locītavas endoprotezēšanas komplikācijām. Iegurņa bojājums bija atbilstošs Paprosky 3B ar iegurņa gredzena bojājumu. Rekonstrukcijā izmantoja bezcementa fiksācijas Trabecular Metal Revision Shell, BiMobile Dual Mobility sistēmu un bezcementa fiksācijas Corail Revision High Offset Stem. Pacientes kobalta un hroma seruma līmeņi bija normas robežās. Divas nedēļas pēc operācijas pacienti izrakstīja no stacionāra. Mēnesi vēlāk paciente atgriezās stacionārā ar sūdzībām par atkārtotiem gūžas locītavas endoprotēzes femorālā komponenta mežģījumiem. Lai koriģētu gūžas locītavas mežģīšanos veica papildus revīzijas operāciju, pēc kuras pievienojās infekcija, kā rezultātā protēze tika evakuēta un veikta mīksto audu rekonstrukcija ar muskuļu lēveri.

Secinājumi Ilgtermiņa ‘’metal-on-metal’’ gūžas locītavu endoprotēžu komplikāciju riski ir daudz augstāki, salīdzinot ar cita veida endoprotēzēm. Pacientes kognitīvās funkcijas neuzlabojās pēc endoprotēzes evakuēšanas un ir neieciešama turpmāka novērošana.

Apkopojums Vairāki iepriekšēji pētījumi rāda, ka ‘’metal-on-metal’’ gūžas locītavas endoprotēzes rezultējas kaulu un mīksto audu bojājumā, kā arī ietekmē kognitīvās funkcijas. Mūsu klīniskais gadījums parāda, ka bojājumi var būt masīvi, kā rezultātā nepieciešama ilglaicīga ārstēšana un pasliktinās dzīves kvalitāte.

Introduction Female patient age 69 appeared at emergency department two-weeks after falling. Radiological and CT scan results indicated right distal radius fracture and left hip prosthesis loosening. A soft tissue mass was detected extending through the pelvis into the lower abdomen. Patient interview revealed hip replacement had occurred in 2008 and deterioration of cognitive function noted over the previous year.

Case description Right distal radius fracture required screws and plate to maintain position. A biopsy of left hip joint was completed. Histological exam produced no malignancy findings. Hip joint revision surgery undertaken few days later after negative biopsy results. Surgery revealed complete loss of abductor muscle and extensive soft tissue damage. Thorough debridement of the joint was completed. Substantial bone loss required prosthesis removal. Cause of soft tissue and bone loss was consistent with metal-on-metal prosthesis. Pelvis defect matched Paprosky 3B with pelvis discontinuity. Reconstruction carried out with uncemented Trabecular Metal Revision Shell, BiMobile Dual Mobility System and uncemented Corail Revision High Offset Stem. Patient cobalt and chrome serum levels found within normal reference range. Two weeks post-surgery patient discharged from hospital. One-month later patient returned to hospital with repetitive hip luxation. Repetitive luxation required additional revision surgeries resulting in infection, prosthesis removal and soft tissue reconstruction with muscle flap were performed. Conclusions Long term risk of complications caused by metal-on-metal prosthesis hip replacement surgeries is considerably higher than with other type of endoprosthesis. Patients’ cognitive function did not improve after removal of endoprosthesis and requires continued monitoring.

Summary Numerous prior research results show that metal-on-metal prosthesis result in bone and soft tissue damaged and affect cognitive functions. Our case shows that damage can be extensive resulting in long treatment and loss of quality life