Zinātne Latvijā: attīstības pamatmetu raksturojums (1775–2016)

Abstract

Rakstā ieskicēti zinātnes attīstības pamatmeti Latvijā no Apgaismības laikmeta līdz mūsdienām, uzsverot arī Baltijas vācu zinātnieku lomu sākumposmā. Vērienīgi pētījumi pēc 1862. gada izvērsās Rīgas Politehnikumā (RP, RPI), jo īpaši minams V. Ostvalda un P. Valdena ieguldījums ķīmijā. Pirmie latviešu tautības zinātnieki strādāja galvenokārt ārpus Latvijas. Tikai Latvijas Universitātes (LU) kā nacionālas universitātes dibināšana 1919. gadā radīja priekšnoteikumus to darbībai Latvijā. Pēc 1945. gada zinātni Latvijā nācās integrēt vienotā PSRS zinātnes sistēmā. 20. gadsimta 60.–80. gados Latvijā attīstījās modernas zinātnes jomas, par pētniecības galveno centru kļuva Zinātņu akadēmija ar pētniecības institūtu tīklu. Latvijai atgūstot neatkarību, pētniecība atkal tika apvienota ar augstāko izglītību, konkurētspējīgākie zinātnes virzieni tika iekļauti Eiropas zinātnes telpā, attīstījās humanitārās zinātnes un letonika. Darbā raksturoti ievērojamākie zinātnieki, zinātnes pašreizējā situācija un attīstību traucējošie faktori.