Ķermeņa serdes un virsmas temperatūras izmaiņas anestēzijas laikā bērniem vecumā no 1 līdz 12 gadiem

Abstract

Ķermeņa temperatūra tiek stingri kontrolēta, ievērojot noteiktus homeostāzes parametrus, lai efektīvi darbotos enzīmi un citi mehānismi. Intraoperatīva hipotermija definēta kā serdes temperatūra T<36°C. Nepamanīta intraoperatīva hipotermija ir riska faktors bērnu ķirurģijā, kas var ietekmēt pacienta pēcoperācijas periodu. Pētījuma mērķis - izvērtēt ķermeņa perifērās un serdes temperatūras izmaiņas anestēzijas laikā, noteikt hipotermijas incidenci un potenciālos riska faktorus. Prospektīvā pētījumā tika iekļauti 200 pacienti vecumā no 1 līdz 12 gadiem, kam tika paredzēta plānveida operācija vispārējā anestēzijā. Pacienti tika randomizēti grupās - 1.grupa ar aerosildīšanu un 2. grupa bez aerosildīšanas. Ķermeņa un serdes temperatūras tika mērītas ik pēc 5 min līdz anestēzijas beigām. Parametri, kas tika uzskatīti par hipotermijas riska faktoriem, ietvēra pacienta sākotnējo temperatūru pirms anestēzijas, operācijas veidu, anestēzijas un operācijas ilgumu, pacienta vecumu, aerosildītāja pielietošanu. Dati tika analizēti “IBM SPSS Statistics 27” programmā, lietojot Manna Vitnija U testu, Pīrsona Hī kvadrāta testu vai Fišera ekzakto testu un bināro loģistisko regresiju. Iegūto rezultātu novērtēšanai tika aprēķinātas iegūto statistisko parametru 95% ticamības intervāla robežas. P vērtība, kas mazāka par 0,05, tika uzskatīta par statistiski ticamu. Pirmsoperācijas fāzē normotermija bija 93,5% pacientu (n = 187). 30,5% pacientu (n = 61) hipotermija tika konstatēta intraoperatīvā fāzē - 80% (n = 49) grupā bez aerosildītāja un 20% (n = 12) grupā ar aerosildītāju. Tmean serdes temperatūra grupā ar aerosildītāju bija augstāka nekā grupā bez aerosildītāja (36,4°C; 36,1°C, p <0,001). Hipotermijas incidence tika konstatēta augstāka grupā bez aerosildītāja nekā grupā ar aerosildītāju (24,5%; 6%, p<0,001). Aerosidlītāja pielietošana (OR = 0,47, 95% TI 0,31–0,71), sākotnējā temperatūra (36,0–37,0ºC) pirms anestēzijas (OR = 0,07, 95% TI 0,04–0,14) bija nozīmīgi intraoperatīvas hipotermijas attīstību inhibējoši faktori. Anestēzijas ilgumam (≥50min) un operācijas ilgumam (≥45min) bija statistiski nozīmīga (p <0,05) saistība ar paaugstinātu hipotermijas risku. Ņemot vērā Pīrsona hī kvadrāta statistisko analīzi, pacientiem vecumā 3-5 gadiem (p <0,01) un 9-11 gadiem (p <0,05) bija statistiski ticama sakarība ar hipotermijas attīstību. No tā var secināt, ka pētījumā iekļauto pacientu, kam netika pielietota aktīva sildīšana ar aerosildītāju, intraoperatīvas hipotermijas incidence bija augstāka nekā grupā ar aerosildītāju. Pētījums liecina, ka anestēzijas ilgums ≥50min, operācijas ilgumu ≥45min, kā arī pacienta vecums 3-5 gadi un 9-11 gadi, statistiski ticami korelēja ar hipotermijas attīstību. Pētījums apstiprina, ka ķermeņa temperatūra virs 36,0 ºC pirms anestēzijas un aeroildītāja pielietošana samazina intraoperatīvas hipotermijas risku pediatriskam pacientam.

Maintenance of normal body temperature is part of the tightly regulated homeostatic processes in the body necessary for enzyme activity and other functions. Intraoperative hypothermia is defined as a core body temperature <36°C. Accidental intraoperative hypothermia is a risk factor in paediatric surgery with an impact on postoperative recovery and outcomes. The aim of this prospective study was to evaluate changes in peripheral and core body temperature during anaesthesia, evaluate the incidence of hypothermia and its potential risk factors. The study included 200 patients aged 1-12 undergoing elective surgery under general anaesthesia. Patients were randomized into two groups with the first group receiving warming with forced-air warmers, and the second group not receiving warming. Peripheral, core temperature was measured every five minutes until the end of anaesthesia time. Criteria considered risk factors for hypothermia were the body temperature prior to anaesthesia,type of surgery,duration of anaesthesia and surgery,patient age,use of forced-air warmer. Data were analysed using IBM SPSS Statistics 27, applying Mann-Whitney U test,Pearson’s chi-squared test,Fisher’s exact test,binary logistic regression. To assess results, 95% confidence intervals were calculated. P value of less than 0.05 was regarded as statistically significant. Preoperatively normothermia was detected in 93.5% of patients (n=187). Hypothermia was detected in 30.5% of patients (n=61), of these 80% (n=49) were in the group not receiving warming and 20% (n=12) were in the group receiving warming with forced-air warmers. Mean core temperatures were higher in the group receiving warming in comparison to the other group (36.4°C; 36.1°C, p <0.001). Incidence of hypothermia was higher in the group that did not receive warming when compared to the group warmed with forced-air warmers (24.5%; 6%, p <0.001). Use of forced-air warmers (OR=0.47, 95% CI 0.31–0.71), initial body temperature (36.0–37.0ºC) prior to anaesthesia (OR=0.07, 95% CI 0.04–0.14) were significant inhibitory factors of hypothermia. Duration of anaesthesia (≥50 min) and surgery (≥45 min) showed a statistically significant (p<0.05) association with an increased risk of hypothermia. Pearson chi-squared test revealed a statistically significant association between patients’ age, 3-5 years (p<0.01) and 9-11 years (p<0.05),and development of hypothermia. It can be concluded that patients who did not receive active warming with forced-air warmers during surgery had a higher incidence of hypothermia when compared to those who did. The study showed a statistically significant association between development of hypothermia and factors such as duration of anaesthesia ≥50 min and surgery ≥45 min, as well as patients’ age, 3-5 years and 9-11 years. The study confirms that body temperature above 36.0ºC prior to anaesthesia and use of forced-air warmers decreases risk of intraoperative hypothermia in paediatric patients.