Izdegšanas sindroma biežums medicīnas nozarē strādājošiem RSU studentiem

Abstract

Izdegšanas sindroms kas rodas no hroniska stresa darba vietā un šis stress netiek veiksmīgi pārvarēts. To raksturo trīs faktori: enerģijas trūkums, negatīva attieksme vai cinisms pret darbu un samazināta profesionāla efektivitāte. Izdegšanas sindroms medicīnas darbiniekiem ir saistīts ar sliktāku aprūpes kvalitāti, pacientu neapmierinātību, izdevumu palielināšanu, kā arī var novest pie fiziskās un psihiskās veselības traucējumiem. Datu par izdegšanas sindroma biežumu medicīnas nozarē strādājošiem studentiem Latvijā nav. Pētījuma mērķis bija noskaidrot Rīgas Stradiņu universitātes Medicīnas fakultātes strādājošo studentu izdegšanas sindroma biežumu, smagumu un ietekmējošos faktorus. Pētījumā piedalījās 58 RSU Medicīnas fakultātes studenti, kuri šobrīd strādā medicīnās nozarē. Pētījuma instruments bija standartizēta anketa. Anketā tika iekļauti jautājumi par vecumu, dzimumu, kursu, amatu, slodzi, darba vietu un 22 apgalvojumi no Maslačas izdegšanas aptaujas, kas iedalīti 3 apakšskalās – emocionāls izsīkums, depersonalizācija un personīgie sasniegumi. Uz katru apgalvojumu bija 7 atbilžu varianti – nekad, pāris reizes gadā, reizi mēnesī, pāris reizes mēnesī, vienu reizi nedēļā, pāris reizes nedēļā, katru dienu . Pētījumā piedalījās 58 respondenti. No viņiem 62% (n=36) ir sievietes un vēl 38% (n=22) – vīrieši. Respondentu vidējas vecums sastāda 24,0 ± 2,1 gadi. Emocionāla izsīkuma apakšskalas vidējā vērtība ir 21,78 ± 12,66. Personīgo sasniegumu apakšskalas vidējā vērtība ir 30,64 ± 7,38. Depersonalizācijas vidējā vērtība ir 10,22 ± 7,86. Pēc trīsdimensiju diagnostiskajiem kritērijiem tika aprēķināts, ka 12,1% (n=7) respondeniem ir izdegšanas sindroms. Rezultāti parāda, ka respondentu emocionāla izsīkuma, depersonalizācijas un personīgu sasniegumu vidējie radītāji atbilst vidēji smagam izdegšanas sindromam. Rezultāta 50% ir augstāki emocionāla izsīkuma radītājji un 46,6% ir augstāki depersonalizācijas radītāji par skalas vidējo vertību, 43,1% ir zemāki personīgo sasniegumu radītāji par skalas vidējo vērtību. Mazs respondentu skaits var ietekmēt rezultātus, tāpēc būtu nepieciešams turpināt pētījumu par izdegšanas sindroma izplatību un ar to saistītiem faktoriem stradājošo medicīnas studentu vidū.

Burnout syndrome is syndrome, that occurs from chronical stress at the workplace when stress is not being properly overcome. It is being characterized by three factors: lack of energy, negative cynic attitude towards job and reduced professional productivity. Burnout syndrome among medical employees is connected to poorer heath care quality, dissatisfaction of clients, increase of expenses, and can lead to physical and psychological disorders. There is no data about burnout syndrome frequency among students working in medical field in Latvia. The aim was to evaluate burnout syndrome prevalence, severity and factors among RSU students working in medical field. A total of 58 RSU Medical faculty students, that currently work in medical field have participated in this research. Form included questions about age, gender, study year, position, workload, workplace and 22 questions from Maslach’s burnout questionnaire, that are divided in 3 subscales – emotional depletion, depersonalisation and personal achievements. There was 7 answer options for each question – never, few times a year, once a month, few times a month, once a month, few times a week, each day. 58 respondents nave participated in research. Among them 62% (n=36) are women and 38% (n=22) - men. Respondent’s average age is 24,0 ± 2,1 year. Average emotional depletion subscale value of Maslach’s burnout questionnaire is 21,78 ± 12,66. Average subscale value of personal achievements is 30,64 ± 7,38. Average value of depersonalization is 10,22 ± 7,86. According to three-dimensional diagnostic criteria, it was estimated that 12.1% (n = 7) of the respondents had burnout syndrome. The results show that the respondents' average indicators of emotional exhaustion, depersonalization and personal achievement correspond to moderate burnout syndrome. Emotional exhaustion subscale show that 50,0 % of the respondents and depersonalisation subscale – 56,9 % respondents have higher scores than mean, in personal accomplishment subscale – 53,4 % respondents have lower scores than mean. Small sample size may influence result, it is necessary to continue the research on the prevalence of burnout syndrome and related factors among working medical students.