Medicīnisko sejas masku ergonomikas novērtējums garīgā darba apstākļos

Abstract

Ievads. COVID-19 pandēmijas laikā medicīniskās maskas nēsāšana ir kļuvusi par nepieciešamību un ikdienas prasību. Vienreizlietojamās medicīniskās sejas maskas ir labi zināmas visiem, taču dizaineri un izstrādātāji visā pasaulē strādā, lai savienotu aizsardzības, dizaina un komforta īpašības, lai radītu vairākkārt lietojamu sejas masku, domājot par ekoloģiju, pozitīvu lietotāja pieredzi, lai nodrošinātu, ka maska tiek lietota visur, kur nepieciešams. Darba mērķis. Salīdzināt medicīniskās sejas maskas ergonomiskos parametrus un sejas masku prototipus, ko izgatavojusi Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), un novērtēt vidējās ādas virsmas temperatūras izmaiņas un subjektīvo diskomfortu, kā arī sniegt ieteikumus masku funkcionālo parametru maiņai. Materiāli un metodes. Sejas ādas virsmas termogrāfiskie mērījumi tika veikti 15 cilvēkiem pirms un pēc 20 minūšu ilga garīga darba. 9 dalībnieki nēsāja medicīniskās maskas un 6 dalībnieki – RTU maskas prototipus. Tika veikta aptauja par sejas maskas modeli, materiālu, komfortu, svīšanu un beršanu. Mērījumiem izmantoja augstas izšķirtspējas medicīnisko digitālo infrasarkano kameru ICI ETI 7320 Pro. Datu statistisko analīzi veica ar IBM SPSS Statistics 26. Rezultāti. Vidējā ādas virsmas temperatūra pirms medicīniskās sejas maskas valkāšanas bija27,98 ± 0,82 °C, pirms maskas prototipa – 27,54 ± 1,31 °C un būtiski neatšķīrās (p=0,556). Pēc medicīniskās maskas valkāšanas ādas virsmas temperatūra paaugstinājās līdz 28,59 ± 0,72 °C, bet pēc prototipa tā ievērojami paaugstinājās līdz 29,26 ± 0,41 °C (p=0,099). Aptaujas rezultāti. Salīdzinot – divām trešdaļām dalībnieku patika RTU maskas prototips. Viena sestā daļa no tiem, kas valkāja RTU maskas prototipu, izjuta diskomfortu izelpotā gaisa dēļ, savukārt visi dalībnieki, kas valkāja medicīniskās sejas maskas, izjuta diskomfortu. Dalībnieki, kas valkāja medicīniskās maskas, atzīmēja stipru svīšanu zem acīm, ap muti, zem deguna. Salīdzinājumam RTU maskas prototips radīja nelielu svīšanu. Medicīniskās maskas nēsātāji, veicot uzdevumu, izjuta diskomfortu, taču dalībnieki, kas valkāja RTU masku, atzīmēja, ka tā ir ērtāka: viena trešdaļa novēroja diskomfortu zem acīm un zoda, bet vienai pusei bija neliels diskomforts zem acīm, kas arī bija visproblemātiskākā zona. Secinājumi. RTU maskas prototipa konstrukcija ir ērtāka, bet pēc tās nēsāšanas sejas ādas virsmas temperatūra ievērojami palielinājās. Ādas virsmas temperatūras palielināšanās var radīt diskomfortu un ādas problēmas, tāpēc ir nepieciešami uzlabojumi RTU prototipa materiālu izvēlē. Medicīniskās maskas lielai daļai respondentu bija neērtas, izraisīja stipru svīšanu un tajās bija grūti elpot. RTU maskas prototips neizraisīja stipru svīšanu un diskomfortu acīs izelpotā gaisa dēļ, īpaši zem acīm, tomēr tā audums bija ļoti blīvs. Šī pētījuma rezultātus var izmantot turpmāku masku parametru uzlabojumu izstrādei.

Introduction. During the COVID-19 pandemic, medical masks have become a daily necessity and requirement. Single-use medical masks are well known for everyone, but designers and developers across the globe are working to connect protective, design and comfort properties to create a multi-use mask, thinking about ecology and user experience to ensure people wear mask everywhere needed. The aim of the work. To compare ergonomic parameters of medical face masks, and face mask prototypes made by the Riga Technical university (RTU) to evaluate the average skin surface temperature changes and subjective discomfort on face area and to provide recommendations for changes of masks’ functional properties. Material and methods. Thermographic measurements of the face skin surface were performed for 15 people before and after 20-minutes long mental work. 9 participants wore medical masks and 6 participants wore RTU mask prototypes. Additionally, a questionnaire about face mask model, material, comfort, sweating and rubbing was conducted. For measurements, high resolution medical digital infrared camera ICI ETI 7320 Pro was used. Data statistical analysis was performed by IBM SPSS Statistics 26. Results. The average skin surface temperature before wearing a medical face mask was 27.98 ± 0.82°C, before the RTU mask prototype – 27.54 ± 1.31°C and did not differ significantly (p=0.556). After wearing the medical mask, the skin surface temperature increased till 28.59 ± 0.72°C, while after the RTU prototype it increased much more notably till 29.26 ± 0.41°C (p=0.099). Participants were asked if they like the model of the mask, half those who wore medical masks liked it, and half did not like the model. On the contrary, two thirds of participants liked the RTU mask prototype. Only one sixth of those wearing the RTU mask prototype experienced discomfort due to exhaled air, while all the participants wearing medical face masks experienced discomfort. Participants wearing medical masks noted severe sweating. In comparison, the RTU mask created little sweating. Medical mask wearers experienced discomfort, however participants wearing the RTU mask noted that it was more comfortable: one third experienced discomfort under the eyes and chin, one half a little discomfort under the eyes, which was the most problematic zone. Conclusions. The construction of RTU mask prototype is more comfortable for wearing but leads to greater increase of the skin surface temperature. Increase of the skin surface temperature can cause discomfort and skin problems, wherefore it would need some improvements in the choice of materials. Medical masks for many respondents were inconvenient, caused severe sweating and it was hard to breath. RTU mask prototype did not cause severe sweating and discomfort on eyes due to exhaled air, especially under eyes, however fabric was very dense. The results of this study can be used for the development of further improvements of the mask parameters.