Maiņu darbs kā riska faktors izdegšanas sindromam dažādās slimnīcas nodaļās

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija noteikt izdegšanas sindroma ietekmi un sastopamību medicīnas nozarē strādājošiem profesionāļiem dažādās nodaļās Latvijas slimnīcās, salīdzināt tā izpausmes dažādās darba un noslodzes intensitātes nodaļās un noteikt maiņu darba ietekmi uz izdegšanas sindroma attīstību. Izdegšanas sindroma prevelence medicīnas darbinieku vidū pieaug visā pasaulē un tā ir kļuvusi par visizplatītāko mentālās veselības problēmu. Līdzšinējie neskaitāmie pētījumi par šo sindromu medicīnas darbiniekiem ir pierādījuši, ka ilgstošai izdegšanai ir negatīva ietekme uz dzīves kvalitāti un ir nopietns riska faktors dažādu nopietnu orgānu pataloģiju attīstībai. Latvijā izdegšanas problēma ir ļoti aktuāla, jo ņemot vērā daudzās veselības sistēmas neatrisinātās problēmas, kas medicīnas profesionāļiem rada vēl papildus faktorus un spriedzi izdegšanas attīstībai. Pētījuma pamatā tika izvirzītas hipotēzes, ka medicīnas darbinieki ar garāku darba stundu noslodzi ir lielāks risks izdegšanas sindroma attīstībai, un medicīnas darbinieki, kas strādā slimnīcas nodaļās ar intensīvu noslodzi (intensīvā terapija, neatliekamā medicīnā palīdzība, onkoloģijas nodaļa), ir biežāk sastopami izdegšanas sindroma simptomi. Pētījumā hipotēzes apstiprinājās, tika secināts, ka strādājot intensīvās terapijas nodaļā ir vislielākais izdegšanas sindroma attīstības risks, kā arī salīdzinot neatliekamo medicīnisko palīdzību, bija novērojams ievērojami lielāks izdegšanas risks, salīdzinot ar pārējām nodaļām. Medicīnas darbiniekiem, kas strādā dažādas maiņas (gan naktis, gan dienas, gan diennaktis), kā arī kas strādā ikdienā tikai diennakts maiņas, ir sastopams vislielākais izdegšanas attīstības risks. Pētījumā tika izvēlēta anketēšanas metode, izmantojot Maslach Burnout Inventory-Human Services Survey (MBI-HSS) aptauju, kurā ir 22 jautājumi par darbinieku sajūtām ikdienā strādājot, un jāatbild, cik bieži darbinieks šādas sajūtas piedzīvo darba dēļ. Šo aptauju izpildīja 102 respondenti no dažādām nodaļām slimnīcās un dažāda amata strādājošie (māsas, ārsti, māsu palīgi, ārstu palīgi). Lai noteiktu izdegšanas sindroma attīstības risku pret dažādiem faktoriem, tika saskaitīti punkti katram respondentam un analizēti tie tālāk IBM SPSS Statistics 26 datorprogrammu pēc statistikas analīžu metodēm. Izdegšanas sindroma risks tika salīdzināt gan starp nodaļām ar intensīvo noslodzi, gan starp darba maiņām, kādās visbiežāk strādā medicīnas darbinieki, gan starp darba amatiem. Pētījumā tika secināts, ka pusei medicīnas darbinieku ir augsts vai vidēji augsts risks izdegšanai un vislielākais procentuālais risks ir tieši māsu palīgiem, jo tie visbiežāk ir jaunākie darbinieki, kas tikko sākuši strādā medicīnas nozarē. Pētījumā tika secināts, ka lielākā daļa darbinieku strādā dažādas maiņas, gan dienas, gan nakts, gan diennakts dežūras, līdz ar to maiņu darbam ir vērā ņemama ietekme uz izdegšanas attīstību.

The aim of the research work was to determine the impact and intensity of burnout syndrome for medical professionals in different departments in Latvian hospitals, and to compare its manifestations of different workloads in intensity departments. To evaluate the impact of shift work on the development of burnout syndrome for medical professionals. The prevalence of burnout among healthcare personnel is growing worldwide and has become the most common mental health problem. Numerous studies of this syndrome for healthcare personnel shows that in long term burnout has negative impact on quality of life and it has serious risk factor of the development of various serious organ pathologies. The burnout is outstanding problem in Latvia because taking into account the many unresolved problems in the healthcare system, therefore medical personnel has additional serious factors and stress for development of burnout. Research hypothesis determined that medical personnel with more working hours in shift have higher risks for the incidence and development of burnout. Medical personnel who works in high intensity departments (intensive care, emergency care, oncology department), are more likely to have symptoms of burnout. The hypotheses were confirmed, it was concluded that work in the intensive care unit has the highest risk of developing burnout syndrome, as well as emergency medical care, there was a significantly higher risk of burnout compared to other hospital departments. Medical personnel who work different shifts (night, day and 24-hour shifts), as well as those who work only 24-hour shifts on a daily basis, are at the highest risk of developing burnout. The survey method was chosen using the Maslach Burnout Inventory-Human Services Survey (MBI-HSS), which contains 22 questions about employees' feelings about their daily work and how often an employee experiences such feelings at work. This survey was conducted by 102 respondents from different department in hospitals and from different positions (nurses, doctors, nursing assistants, physician assistants). To determine the risk of developing burnout syndrome against various factors, points were scored for each respondent and further analyzed by IBM SPSS Statistics 26 computer program according to statistical analysis methods. The risk of burnout syndrome was compared between department with high intensity and between work shifts in which medical personnel most often work, and between position of job. The study concluded that half of medical personnel have a high or medium high risk of burnout and the highest percentage of risk is for nursing assistants, as they are most often the youngest employees who have just started working in the medical industry. The study concluded that the majority of employees work various shifts, day, night and 24-hour shift, thus shift work has a significant impact on the development of burnout.