Darba vide un tās saistība ar psihisko veselību

Abstract

ANOTĀCIJA

Ievads. Latvijā un pasaulē tiek aktualizēta psihiskā veselībā un tās traucējumi, gan kā slimības slogas, gan kā nopietns darbnespējas cēlonis. Tā kā depresija ir multifaktoriāla saslimšana, kuras etioloģijā svarīga loma ir mūsu sociālajai un darba videi, svarīgi izpētīt cēlonisko saistību starp darba apstākļiem un depresijas saslimšanas risku. Tā kā lielākā daļa Latvijas strādājošās populācijas pavada vismaz 40 h nedēļā darba vidē, no kuriem daļai darbinieku ir nestandarta darba stunda, svarīgi izvērtēt kā darba grafiks ietekmē miegu un vai tam ir saistība ar depresijas veidošanos. Mērķis. Izvērtēt vai maiņu darbs, īpaši nakts maiņu darbs, izraisa miega traucējumus un paaugstina depresijas veidošanās risku. Metodes. Darbā tika apskatīta pieejamā mācību literatūra par tēmām – depresijas un tās etioloģija, cirkadiānais ritms un tā fizioloģija, miega traucējumi, ar maiņu darbu saistītie miega traucējumi, lai labāk izprastu gan depresijas, gan miega traucējumu veidošanās patofizioloģiju un to saistību. Tika apskatītas publikācijas, kurās analizēja ne tikai miega trucējumus un to saistību ar depresiju, bet arī maiņu darba ietekmi uz miega traucējumu veidošanos un tā sēkām uz psihisko veselību. Rezultāti un secinājumi. Pēc apskatītās literatūras autore secina, ka starp cirkadiāna ritmu jeb bioloģisko pulksteni, tā traucējumiem un psihiskās veselības saslimšanas riska pieaugumu pastāv saistība. Tika secināts, ka darbam netipiskajā diennakts laikā, pastāv cirkadiāna ritma desinhronizējoša ietekme, kas var izraisīt ar maiņu darbu saistītus miega traucējumus (shift work disorder), kā rezultātā veidojas miega deficīts, kognitīvi traucējumi, miegainība, grūtības koncentrēties un ir paaugstināts depresijas un trauksmes risks. Cirkadiānā ritma traucējumi, ietekmē ne tikai insomnijas veidošanos, bet arī ir saistīti ar monoamīnu īpaši seritonīna koncentrācijas izmaiņām galvas smadzenēs, kas ir viens no depresijas patofizioloģiskajiem cēloņiem.

ABSTRACT

Introduction: Mental health and its disorders are being updated in Latvia and around the world, both as a burden of illness and as a serious cause of incapacity for work. As depression is a multifactorial disease in which our social and work environment plays an important role, it is important to investigate the causal relationship between working conditions and the risk of depression. As the majority of Latvia's working population spends at least 40 hours a week in the work environment, some of whom have non-standard working hours, it is important to assess how work schedules affect sleep and whether this is related to depression. The aim: Assess whether shift work, especially night shift work, causes sleep disturbances and increases the risk of developing depression. Methods: This author reviewed the available study literature on the topics - depression and its etiology, circadian rhythm and its physiology, sleep disorders, shift-related sleep disorders -, to better understand the pathophysiology of both depression and sleep disorders and their relationship. Publications were reviewed that analyzed not only sleep disturbances and their association with depression, but also the impact of shift work on the development of sleep disorders and its effects on mental health. Results and conclusions: Based on the literature, the author concludes that there is a relationship between the circadian rhythm or biological clock, its disorders and the increased risk of mental illness. It was concluded that atypical working hours has a desynchronizing effect on circadian rhythm, which can lead to shift work disorder, resulting in sleep deprivation, cognitive impairment, somnolence, difficulty concentrating and an increased risk of depression and anxiety. Circadian desynchronisation not only affects the development of insomnia, but is also associated with changes in the concentration of monoamines, especially serotonin in the brain, which is one of the pathophysiological causes of depression.