Veģetārā uztura priekšrocības

Abstract

Uzturs ir centrāla cilvēku dzīves un ikdienas sastāvdaļa, kas ne tikai nepieciešama normālai organisma darbībai, bet arī veido daļu no indivīda piederības konkrētai sociālajai grupai, kultūrai un dzīvesveidam. Viens no mūsdienās arvien plašāk izplatītajiem uztura veidiem ir veģetārs uzturs. Uztura ietekme dažādu slimību attīstībā ir nenoliedzama, ņemot vērā uzturvielu tiešo iedarbību uz organisma procesiem. Tādēļ, pēdējos gados, dažādiem uztura veidiem, ieskaitot veģetāru uzturu, tiek pastiprināti pievērsta uzmanība. Viens no galvenajiem virzieniem, kas tiek pētīts saistībā ar uzturu, ir slimību primāra prevencija, kas ir viens no mūsdienu veselības aprūpes stūrakmeņiem. Tās galvenais mērķis ir uzlabot sabiedrības veselību, cilvēku dzīves kvalitāti un dzīvildzi. Īpaša uzmanība tiek veltīta kardiovaskulārām slimībām un ļaundabīgiem audzējiem, kas arī Latvijā ierindojas mirstības cēloņu pirmajās vietās. Literatūras apskata mērķis ir analizēt veģetāru uzturu, tā pamatnostādnes un efektus uz organisma procesiem un hronisku slimību attīstību, lai izvērtētu tā ietekmi uz primāras arteriālas hipertensijas, aptaukošanās, kardiovaskulāru slimību un ļaundabīgu audzēju attīstības risku. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika veikta literatūras analīze, atlasot pētījumus un tēmai atbilstošas zinātniskās publikācijas, izmantojot tēmai atbilstošus atslēgas vārdus datubāzēs PubMed, Elsevier ScienceDirect, Wiley Online Library, CambridgeCore, Owid Wolters Kluwer un Oxford Academic. Literatūras apskats ir strukturēts divās nodaļās, no kurām pirmā veltīta veģetāra uztura definīcijas apskatei un padziļinātai veģetāra uztura analīzei, iekļaujot dažādu uzturvielu ietekmi uz literatūras apskata mērķī izvirzīto slimību patoģenēzi. Otrajā nodaļā tiek analizēti pētījumu rezultāti saistībā ar veģetāra uztura ietekmi uz primāras arteriālas hipertensijas, aptaukošanās, kardiovaskulāro slimību un ļaundabīgu audzēju attīstības risku. Balstoties uz atlasītās literatūras analīzi var secināt, ka veģetārs uzturs un tā apakštipi nav homogēns uztura veids, to vidū ir atšķirības attiecībā uz uzņemto uzturvielu daudzumu un iespējamiem deficītiem, taču tas kopumā uzskatāms par drošu, ja tiek sekots rekomendācijām par nepieciešamo uzturvielu daudzumu ikdienā. Pētījumu dati par veģetārā uztura ietekmi uz katru no slimībām vai slimību grupu nav viennozīmīgi un atsevišķos gadījumos ir pretrunīgi. Taču vērojama tendence veģetāra uztura saistībai ar zemāku primāras arteriālas hipertensijas un koronāras sirds slimības risku. Pretrunīgie rezultāti un atšķirības noteiktu slimību sastopamībā saistāmas ar rezultātiem, kas iegūti dažādās populācijās, kas norāda uz nepieciešamību veikt papildus pētījumus, lai diferencētu iemeslus asociācijas iztrūkumam un veicinātu izpratni par veģetāra uztura ietekmi un arī izprastu citu faktoru efektu.

Diet is an essential part of the daily life of individuals. Not only is it crucial for providing the necessary nutrients for the functioning of the body, it also determines what social group, culture and lifestyle an individual belongs to. Nowadays, a vegetarian diet has become one of the most popular alternatives to the traditional omnivore diet. The effect of diet and nutrition on development of certain diseases has become indisputable as data has provided an insight on how nutrients affect the body. Therefore, different diets, including a vegetarian diet, have become an increasingly relevant topic with a focus on diet as a means of primary prevention of diseases. Primary prevention is a major component of public health policies aimed at improving quality of life and life expectancy. Diet and its effect on cardiovascular disease and malignancy are two primary areas of research as these diseases are leading causes of death both in Latvia and worldwide. The aim of this literature review is to analyse the vegetarian diet and its effects on the body and chronic diseases in order to assess its impact on the risk of development of primary arterial hypertension, obesity, cardiovascular diseases and malignancy. To achieve this aim, scientific publications and research studies were selected based on relevant keywords using PubMed, Elsevier ScienceDirect, Wiley Online Library, CambridgeCore, Owid Wolters Kluwer and Oxford Academic databases. The literature review is structured in two chapters. The first chapter is devoted to analysis of the definition of a vegetarian diet and its components focusing on what effects they may have on the pathogenesis of chronic diseases. The second chapter assesses the results of various studies investigating the association between a vegetarian diet and primary arterial hypertension, obesity, cardiovascular disease and malignancy. Based on the analysis of available literature, it can be concluded that the vegetarian diet and its subtypes is not an entirely homogenous group of diets as discrepancies in nutrient intake and possible deficiencies exist. However, it can be considered safe if general recommendations for daily nutrient intake are followed. In regards to the effect of a vegetarian diet on risk reduction of chronic diseases, the results of studies are not unambiguous and in some cases provide conflicting data. Yet, a trend can be observed with a vegetarian diet being associated with a lower risk of primary arterial hypertension and coronary heart disease. Contradictory results stem from studies conducted in different populations indicating the need for further research to differentiate the causes for this lack of association and to improve our understanding of the impact of a vegetarian diet and other associated factors.