Izdegšanas sindroma simptomu biežums RSU studējošajiem

Abstract

Pētījuma būtība un mērķis: Izdegšanas sindroms ir sastopams daudz studējošajiem un Covid-19 pandēmijas laikā ir papildus faktori, kas veicina izdegšanas sindroma attīstību. Izdegšana ietekmē negatīvi profesionalitāti, ētisku uzvedību, empātiju, kā arī palielina depresijas attīstības un akadēmisko neveiksmju risku. Šī pētījuma mērķis bija noteikt izdegšanas sindroma biežumu starp RSU studējošajiem un to ietekmējošos faktorus. Materiāli un metodes: Tika veikts kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums, kurā tika aptaujāti 382 RSU studējošie laika posmā no novembra līdz decembrim 2020. gadā. Izdegšanas sindroma simptomi tika izvērtēti izmantojot Masalačas izdegšanas skalu, kura analizē visu 3 Izdegšanas sindroma simptomu (samazināta profesionālā efektivitāte, izsīkums, cinisms) līmeni (zems, vidējs, augsts). Dalībniekiem tika uzdoti jautājumi par akadēmiskiem faktoriem, kā, apmierinātība ar izvēlēto studiju programmu, apmierinātība ar akadēmiskajiem panākumiem, apmierinātība ar studiju vidi, kā arī par darbu ārpus studijām. Ievāktie dati tika apstrādāti izmantojot SPSS programmu (Mann-Whitney U test) Rezultāti: Pētījumā piedalījās 90,1% (N=344) sievietes un 9,9% (N=38) vīriešu, mediānais dalībnieku vecums-21 (IQR=2). 83,2% (N=317) studējošajiem tika novērots vismaz 1 no izdegšanas sindroma simptomiem, 24,4% (N=93) tika novērots Izdegšanas sindroms. Augstu profesionālo efektivitāti novēroja 16,0% (N=61) studentu, vidēju 38,7% (N=148) un zemu 45,3% (N=173) studentu. 68,3% (N=261) student bija augsts izsīkums, 16,5% (N=65) vidējs un 15,2% (N=58) zems. Augsts cinisms bija 52,4% (N=200) studentu, vidējs 26,2% (N=100) un zems 21,5% (N=82). 93,2% (N=356) studējošo bija apmierināti ar izvēlēto studiju programmu un uzrādīja arī zemākus rezultātus izdegšanas sindroma simptomu – profesionālā efektivitāte, izsīkums, cinisms – skalās. (p<0,001; p<0,001; p<0,001) 62,0% (N=237) bija apmierināti ar akadēmiskajiem panākumiem un norādīja arī zemākus rezultātus izdegšanas sindroma simptomu – profesionālā efektivitāte, izsīkums, cinisms – skalās. (p<0,001; p<0,001; p<0,001) 34,1% (N=245) studējošo bija apmierināti ar studiju vidi un norādīja arī zemākus rezultātus izdegšanas sindroma simptomu – profesionālā efektivitāte, izsīkums, cinisms – skalās. (p=0,006; p<0,001; p<0,001) 49,0% (N=187) studējošajiem bija darbs papildus studijām, taču tam nebija statistiski nozīmīgas ietekmes uz izdegšanas simptomiem. (p=0,097; p=0,281; p=0,303) Secinājumi: Izdegšanas sindroms ir biežs RSU studējošo vidū. Ir statistiski nozīmīga asociācija starp izdegšanas sindroma simptomu biežumu ar apmierinātību ar izvēlēto studiju programmu, apmierinātību ar akadēmiskajiem panākumiem un apmierinātību ar studiju vidi. Starp darbu papildus studijām un izdegšanas sindroma simptomu biežumu statistiski nozīmīga asociācija netika atrasta.

Objectives: The burnout syndrome affects a lot of students and during Covid-19 pandemic more factors favor development of it. Burnout affects negatively professionalism, ethical behavior, empathy, as well as increase the risk of depression and academic failures. The aim of the study was to assess frequency of burnout syndrome and associated factors among local students of Riga Stradiņš University (RSU). Materials and Methods: A quantitative cross-sectional study in the population of local students of RSU was conducted in November-December 2020, in the study participated 382 participants. Burnout symptoms were assessed using Maslach Burnout Inventory that addresses three symptom scales– exhaustion, cynicism and professional efficacy. Participants were asked about academic and work-related factors. Data was analyzed using SPSS- Mann–Whitney U test. Results: In the study participated 90,1% (N=344) females and 9,9% (N=38) males with median age 21 (IQR=2). It showed that 83,2% (N=317) students have burnout, having at least one of the symptoms; of all students 24,4% (N=93) had all 3 symptoms of burnout. High professional efficacy showed in 16,0% (N=61), moderate in 38,7% (N=148) and low in 45,3% (N=173) students High exhaustion showed in 68,3% (N=261), moderate in 16,5% (N=65) and low in 15,2% (N=58) students High cynicism showed in 52,4% (N=200), moderate in 26,2% (N=100) and low in 21,5% (N=82) students 93,2% (N=356) students were satisfied with chosen study program and showed lower score on professional efficacy, exhaustion, cynicism scales (p<0,001; p<0,001; p<0,001) 62,0% (N=237) were satisfied with study achievements and showed lower score on burnout scales (p<0,001; p<0,001; p<0,001) 34,1% (N=245) were satisfied with study environment and showed lower score on burnout scales(p=0,006; p<0,001; p<0,001) 49,0% (N=187) students have additional job, but it did not have a correlation with frequency of burnout symptoms (p=0,097; p=0,281; p=0,303) Conclusion: Burnout syndrome is common among local students of RSU. There is statistically significant association between satisfaction with the study program, study achievements, study environment and lower score on burnout syndrome scales. There is no statistically significant association between having burnout symptoms and having additional job.