Hroniskās sirds mazspējas izmaksu analīze un attīstības prognoze Latvijā

Abstract

Aktualitāte: Hroniskā sirds mazspēja ir asinsrites sistēmas slimība ar augstu izmaksu īpatsvaru, kura veido 1-2% no attīstīto valstu nacionālā veselības budžeta izdevumiem. Slimības izplatības pieaugums paredz turpmāku slimības izmaksu pieaugumu tuvākajā desmitgadē. Metodes: Literatūras apskats, publiski pieejamo Nacionālā Veselības dienesta datu analīze un apstrāde, izmantojot aprakstošās statiskas metodes, kvantitatīvā izmaksu prognozēšana. Rezultāti: Kopš 2016.gadā hroniskās sirds mazspējas tiešās medicīniskās izmaksas Latvijā kopumā ir palielinājušas, tostarp stacionārās aprūpes izmaksas ir dārgākais izmaksu komponents. Tiek prognozēts, ka hroniskās sirds mazspējas tiešās medicīniskās izmaksas Latvijā uz 2025.gadu palielināsies par 47% salīdzinot ar 2020.gadu. Secinājums: Tiek prognozēts, ka hroniskās sirds mazspēja tiešās medicīniskās izmaksas tuvākajā desmitgadē gan Latvijā, gan Eiropas Savienības valstīs palielināsies. Sabiedrības primārā veselības profilakses veicināšana un pacientu līdzestības uzlabošana varētu samazināt hroniskās sirds mazspējas izmaksas nākotnē.

Background: Chronic heart failure is a high-cost circulatory system disease that accounts for 1-2 % of the national health budget spending’s in developed countries. The increase in the prevalence of a disease predicts the further raise in the cost of the disease in the next decade. Methods: Literature review, published National Health Service data processing through descriptive statistic methods, quantitative cost forecasting. Results: Since 2016 in Latvia, the direct medical costs of chronic heart failure in overall have increased, where the most expensive cost component is inpatient care costs. The direct medical costs of chronic heart failure in Latvia by the year 2025 will increase by 47% compared to 2020. Conclusion: It is projected that direct medical costs of chronic heart failure will increase in the next decade both in Latvia and in the European Union. Promoting primary public health and improving patient compliance may reduce the costs of chronic heart failure in the future.