Full metadata record
DC FieldValueLanguage
dc.contributor.advisorDarja Kaļužnaja-
dc.contributor.authorHeshw Rashid-
dc.contributor.otherĀrvalstu studentu nodaļalv-LV
dc.contributor.otherInternational Student Departmenten-UK
dc.date.accessioned2021-05-18T21:07:16Z-
dc.date.available2021-05-18T21:07:16Z-
dc.date.issued2021-
dc.identifier.urihttps://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/4413-
dc.descriptionMedicīnalv-LV
dc.descriptionMedicineen-UK
dc.descriptionVeselības aprūpelv-LV
dc.descriptionHealth Careen-UK
dc.description.abstractIevads: Augstākās izglītības un profesionālās kvalifikācijas iegūšana sniedz zināmas priekšrocības iespējām darba tirgū. Taču vienlaikus ar priekšrocībām, šobrīd ir pierādīts, ka mācību vide var palielināt studentu stresa līmeni. Savukārt stress kalpo kā mediators fiziskās un garīgās veselības izmaiņām. Pastāvīgs uztraukums stresa apstākļos var ietekmēt uztura un ēšanas paradumus, rezultātā mainot ēšanas uzvedību. Literatūras pārskats apkopo pētījumus par mācību stresa ietekmi uz studentu ēšanas paradumiem un ar to saistītajām svara izmaiņām laikā, kad studenti pielāgojas universitātes dzīvei un mācību prasībām. Mērķis: Šī pārskata mērķis ir apkopot pētījumus par mācību stresa saistību ar ēšanas paradumu izmaiņām un svara svārstībām studentiem, kuri uzsāk augstskolas studiju gaitas. Materiāli un metodes: Tiešsaites žurnālu datubāzēs EBSCOhost, PubMed tika atlasīti raksti par stresa saistību ar svara izmaiņām un universitātes studentu ēšanas paradumiem. Raksti tika meklēti pēc sekojošiem vārdiem un to kombinācijām: stress, ēšanas paradumi, svara izmaiņas un universitātes studenti. Rezultāti: Stresam bija divējāda ietekme uz svara izmaiņām. Pielāgošanās jaunajai videi, kas prasa patstāvīgumu, studentiem izraisīja paaugstinātu stresu un veselībai kaitīgus ēšanas paradumus, piemēram, neveselīgas pārtikas uzņemšana lielākos apjomos, ēdienreižu izlaišana un pārēšanās. Minētajiem paradumiem bija atšķirīga ietekme uz studentu svaru. Vīriešiem bija novērotas straujākas un lielākas svara izmaiņas, neatkarīgi, vai tā bija svara zaudēšana vai svara iegūšana, nekā sievietēm. Sievietēm biežāk bija novērota emocionālā ēšana kā komforta iegūšanas veids, savukārt vīrieši stresa apstākļos vairāk laika pavadīja veicot fiziskās aktivitātes. Secinājumi: Lai paredzētu stresa ietekmi uz studējošo, ir jāanalizē studenta spējas un prasmes pārvarēt stresa situācijas. Studenti ar noturīgiem ieradumiem, lielāku vecumu un labākām prasmēm tikt galā ar stresu, bija mazāk ietekmēti ar stresu, biežāk palika nemainīgi svarā, labāk pārvaldīja laiku, bija mazāk pakļauti ēšanas traucējumu uzvedībai un biežāk izvēlējās veselīgākus ēdienus.lv-LV
dc.description.abstractIntroduction: Attending higher education institutions and obtaining qualifications comes with many benefits and puts individuals in better positions for occupation upon completion. However, it is now more acknowledged than ever, that the level of stress students undergo can cause a host of physical and mental health difficulties. An increasingly growing concern in the student population has been the effect of stress on eating and dietary habits and the detrimental outcomes associated with these behaviours. This literature review is focused on the effect of educational stress on students eating habits and their weight changes associated with it, as these students adapt to university obligations and demands. Aim: This review aims to compile the current evidence in research on the relationship between the stress of educational attainment and changes in dietary habits and associated weight fluctuations of students starting their higher studies. Materials and Methods: Databases such as EBSCOhost and PubMed, were searched for articles related to stress and its association to weight changes and eating habits of university students. Included keywords were stress, eating habits, weight changes and university students. Results: Stress does have a bidirectional effect on weight change. Adapting to the new environment, being self-dependent, resulted in students’ high levels of stress and poor eating habits such as eating more unhealthy foods, skipping meals and binging. All of these had different effects on the weight of the students. Those who gained more or lost more weight, in general, were males and they also had these changes at a faster rate than female students. Females tended to resort to emotional eating as a form of comfort during stress, while males spent more time doing physical activities. Conclusions: Students’ coping skills to stress is essential in being able to predict the effects stress will have on that individual. Students with stronger habits, older age and better coping skills showed to be less affected by stress and remained constant in their weight, had better time management, was less susceptible to perform eating disorder behaviours and made better food choices.en-UK
dc.language.isoen-UK-
dc.publisherRīgas Stradiņa universitātelv-LV
dc.publisherRīga Stradiņš Universityen-UK
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess-
dc.subjectstresslv-LV
dc.subjectēšanas paradumilv-LV
dc.subjectsvara izmaiņas un universitātes studenti.lv-LV
dc.subjectstressen-UK
dc.subjecteating habitsen-UK
dc.subjectweight changes and university students.en-UK
dc.titleRelationship between Stress, Eating Habits and Weight Change in University Studentsen-UK
dc.title.alternativeSaistība strap stresu, ēšanas paradumiem un svara izmaiņām universitātes studentiemlv-LV
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/otheren-UK
Appears in Collections:Studējošo pētnieciskie darbi

Files in This Item:


Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.