The Assurance of Appropriate Empathic Capacity and Moral Code

Abstract

Katram pacientam jābūt tiesībām saņemt veselības aprūpi, zinot, ka lēmumu pieņemšanas pamatā ir viņu labākās veselības intereses. Šī brīža esošajā situācijā, tas notiek nejauši. Tādēļ ka ļoti maz universitāšu apliecina, ka studentiem, kuri iestājas medicīnas programmā, ir atbilstošs morālais kodekss. Citi faktori, piemēram, ekonomiskais stāvoklis, statuss vai radinieku vēlmes, dažiem var būt galvenā motivācija iekļūt medicīnas nozarē. Tomēr tas varētu būt problemātiski, jo, ja ārsts, kurš ir atbildīgs par pacienta ārstēšanu, nav savā pozīcījā pacienta labāko interešu pārstāvēšanai, kurš to darīs? Un kādas ilgtermiņa sekas tam varētu būt vispārējā sabiedrības attieksmē pret veselības aprūpi, ja medicīnas personāls darbojas viņu pašu, nevis pacienta interesēs? Medicīnas studentiem tika nosūtīta saite uz elektronisko anketu, kur viņiem tika lūgts sarindot piecas visvēlamākās ārsta pazīmes no saraksta, kas sastāv no desmit īpašībām kopā ar iespēju paskaidrot viņu izvēlētās atbildes. Atlikušie jautājumi, uz kuriem jāatbild, bija studējošo semestris, vecums, dzimums, tautība, medicīnas studiju valsts un nākotnes specialitāte (ja tas jau ir izlemts). Mērķis bija izpētīt, vai studentu ideja par kompetentu ārstu atspoguļo izglītības sistēmas, kur koncentrēšanās uz zināšanām un teorētisko kompetenci ir vienīgā svarīgākā īpašība medicīnas studentu vidū. Citiem vārdiem sakot, vai studenti atzītu zināšanas par vissvarīgāko ārsta īpašību? Visbeidzot, dati liecina, ka studenti kopumā īpašības kā “empātija, līdzcietība, pieticība” uzskata par svarīgākām ārsta īpašībām kā “zināšanas, attapība un inteliģence”. Šie zinātniskie atklājumi neatbalsta pašreizējo izglītības sistēmas struktūru lielākajā daļā medicīnas universitāšu, kur tiek novērtētas tikai teorētiskās zināšanas atzīmju veidā gan pieteikšanās procesam, gan visu studiju gadu laikā medicīnas universitātēs. Šajā pētījumā ir minēti vairāki zinātniski pētījumi, visi no tiem uzsverot ne-teorētisko īpašību nozīmi, kas nepieciešamas, darbojoties medicīnas nozarē.

It should be every patients right to receive health care, knowing that their best health comes first in decision making. As the situation is today, that happens by chance. Because very few universities are assuring that the students enrolling the medical program have an appropriate moral code. Other factors such as economical, status or expectations from relatives may for some be a main motivation to entering the medical field. However this might be problematic, because if the doctor who have the responsibility for the patient’s treatment is not there with the primary interest of the patient’s well being, then who will? And what long term consequences could that have on the attitude towards healthcare in the general population if medical staff are there for their own interest rather than the patient? A link to an electronic questionnaire was sent out to medical students where they were asked to rank the five most desirable traits of a doctor from a list consisting of ten qualities in total followed by a possibility to motivate their ranking of choice. The remaining questions to answer were what semester, age, gender, nationality, country of medical studies and future speciality (if decided already). The aim was to investigate if the students’ idea of a competent doctor would reflect that of the educational system; where focusing on the knowledge and theoretical competence is the solely assured quality among medical students. In other words, would the students rank knowledge as the most important quality of a doctor? Conclusively, the data suggest that students in general consider the quality of ”empathetic, compassionate, humble” to be even more important than ”knowledge, resourcefulness and intelligence” to a doctor. These scientific findings does not support the current structure of the educational system of most medical universities where only the theoretical knowledge in terms of grades is being assured, both in the application process and throughout the years of studies at the medical universities. Several scientific studies are mentioned in this study, all of them stressing the importance of non-theoretical qualities required when operating within the medical field.