How Microplastic in the Environment Influences the Human Health

Abstract

Plastmasa ir produkts, ko lieto katru dienu visu mūžu. Tā kā tā ir lēta, cieta, viegla un izturīga, to var izmantot ļoti plaši, piemēram, ķīmiskai vai elektriskai izolācijai, kā pārtikas iesaiņojumu vai apģērbu un pudeļu ražošanai. Vides piesārņošana ar plastmasu mūsdienās ir liela problēma. Plastmasa fizikālu un ķīmisku faktoru ietekmē vidē noārdās līdz mazākām un mazākām daļiņām, ko sauc par mikro - vai nanoplastmasu. Šā darba mērķis ir sniegt pārskatu par literatūrā pieejamajiem pētījumu rezultātiem attiecībā uz mikroplastmasas ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, kā arī sniegt ieteikumus, lai uzlabotu pētniecību nākotnē un sniegtu iespējamos risinājumus attiecībā uz plastmasas piesārņojumu un ar to saistīto slimību profilaksi.Vairākas datu bāzes, piemēram, Google Scholar, ScienceDirect, SAGE journals, Wiley Online Library, Nature´s database, un organizāciju tīmekļa vietnes, piemēram, Pasaules Veselības organizācija, tika izmantotas, lai atrastu pašreizējos pētījumus par mikroplastmasu un tās ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Jaunākie pētījumi mikroplastmasas kaitīgumu cilvēkiem skaidro dažādos veidos, piemēram, ar oksidatīvo stresu, neirotoksicitāti, citotoksicitāti, ar tādu toksisku vielu izdalīšanos kā bisfenols A vai enerģijas un vielmaiņas traucējumiem, kas atklāti, testējot uz laboratorijas žurkām, jūras iemītniekiem vai cilvēka šūnu kultūrām. Tādēļ potenciāli nelabvēlīga ietekme uz veselību saistītā ar mikroplastmasas iedarbību ir, piemēram, astma, bronhiolīts vai pneimokonioze, sirds un asinsvadu slimības, kaulu problēmas, kuņģa un zarnu trakta disfunkcija un iedarbība uz augļi caur placentu. Pastāv hipotēze, ka šīs daļiņas var veicināt onkoģenēzi, izraisot hroniskas iekaisuma reakcijas. Kopumā plastmasas piesārņojums ir problēma, ar ko mēs šodien saskaramies, un tā ir steidzami jārisina. Tas ir iemesls, kāpēc vides piesārņojums jāsamazina ar politiskiem lēmumiem un vienošanos, lai apvienotu pūles visā pasaulē, piedāvātu labākas zināšanas par plastmasu, kā arī veicinātu pētījumus par plastmasu vai tās labākām pārstrādes metožu alternatīvām. Pašreizējā literatūra var tikai izteikt hipotēzes un pieņēmumus par potenciālajiem draudiem veselībai, bet nevar to pierādīt. Vēl joprojām trūkst zināšanu par iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību. Turpmākajai izpētei ir jāpievēršas šai problēmai standartizētā veidā, lai noteiktu mikroplastmasas iedarbības avotus, precīzus patoģenētiskos mehānismus, un saprastu, cik sarežģīta ir mikro - un nanoplastmasas mijiedarbība ar cilvēka organismu.

Plastic is a product which is daily in the life of everybody. Since it has beneficial properties of being cheap, tough, light, and enduring, it can be used in a very wide way, like for chemical or electrical insulation, as wrapping of food or production of clothes and bottles. The pollution of the environment by plastic is nowadays a great problem. Plastic degrades under physical and chemical conditions in the environment to smaller and smaller particles, called micro- or nanoplastics. The paper aims to give a review of the current research results about impact of microplastic in the environment on human health and on the environment, as well as tries to give recommendations to improve research and give possible solutions for plastic pollutions and prevention of related diseases. Several databases like Google Scholar, ScienceDirect, SAGE journals, Wiley Online Library, Nature´s database and websites of organisations like WHO were used to find current research about microplastic and its impact on environment and human health. Currently, research is proposing toxicity to humans by those microplastics in several ways, like oxidative stress, neurotoxicity, cytotoxicity, leaching of additives like Bisphenol A or energy and metabolism disruption tested on laboratory rats, marine life, or human cell lines. Therefore, potentially adverse health effects are linked to microplastic exposure, like asthma, respiratory bronchiolitis or pneumoconiosis, cardiovascular disease, bone impaction, gastrointestinal dysfunction, and fetal exposure through placenta. It can be hypothesized, that those particles can contribute to oncogenesis by eliciting chronic inflammatory responses. In general, plastic pollution is a problem facing us today, which has to be solved urgently. This is the reason, why the pollution of the environment needs to be decreased by political agreements to work worldwide together, offer better education about plastic, as well as promoting research for alternatives of plastic or better recycling methods. Current literature can only hypothesize and propagate potential health hazards but cannot prove it. Summarizing, there is still a great lack of knowledge about potential health effects in certainly exposed humans. Future research needs to approach this problem in a standardized manner, to figure out sources of exposure, the exact pathogenetic mechanisms, and to understand the complexity of micro- and nanoplastic interactions with the human body