Investigation of Factors influencing Disability in Occupational Asthma

Abstract

Ievads: Aptuveni 10 līdz 25 procentiem pieaugušo, kas slimo ar bronhiālo astmu, tā ir arodslimība. Biežās sastopamības dēļ aroda astma ieņem nozīmīgu vietu sabiedriskajā veselībā. Tā var atstāt ievērojamu ietekmi uz cilvēku veselību un sociālekonomisko stāvokli. Profesionālo astmu ir iespējams novērst, galvenokārt efektīvi kontrolējot elpceļu kairinātājus darba vietā. Galvenie soļi astmas optimālai novēršanai ietver saistīto faktoru un izraisītāju identifikāciju un kontroli vai likvidēšanu darba vietā. Mērķis: Šī literatūras apskata mērķis ir izpētīt darba vides ietekmi uz aroda astmas attīstīšanos, iespējas kontrolēt vides riska faktorus tās novēršanai un darbinieku iespējas turpināt strādāt esošajā darba vietā. Materiāli un metodes: Literatūras apskats, ietverot dažādu pētījumu analīzi un salīdzināšanu, kas saistīti ar darba vietas vides izmaiņām, ārstēšanas procedūru un rezultātiem. Tika izmantotas sekojošas datubāzes: Nacionālā Medicīnas bibliotēka (National Library of Medicine, PubMed), Google Scholar, ScienceDirect un Scopus. Analizētie pētījumi bija angļu valodā, lielākoties publicēti pēdējo 12 gadu laikā. Galvenie atslēgas vārdi: “occupational asthma treatment and prevention” (aroda astmas ārstēšana un novēršana), “occupational asthma and workplace interventions” (aroda astma un darba vietas vides izmaiņas) un “occupational asthma prevalence” (aroda astmas izplatība). Rezultāti: Literatūras apskats atklāja, ka profesionālā astma var tikt novērsta ar primāro profilaksi un atbilstošām izmaiņām darba vietas vidē. Tomēr, ja astma ir nostiprinājusies, darbiniekam ir īpaši svarīgi izvairīties no turpmākas saskares ar astmu izraisošo kairinātāju. Salīdzinot ar pilnīgu izvairīšanos no kairinātājiem, samazināta to iedarbība tika saistīta ar zemāku veselības uzlabošanās varbūtību un atveseļošanos. Elpošanas aizsarglīdzekļi varētu būt efektīvi astmas mazināšanai, tomēr tam ir nepieciešami turpmāki pētījumi. Secinājumi: Veselības aprūpes nodrošinātājiem vajadzētu apsvērt klīniskos ieguvumus no pacienta pilnīgas izslēgšanas no nelabvēlīgās darba vides, salīdzinot ar kairinātāju iedarbības samazināšanu. Tomēr šeit jāizvērtē iespējamā ietekme uz nodarbinātību. Bezdarbs var nozīmēt ienākumu samazināšanos un psiholoģiskā stresa pieaugumu. Ir nepieciešami papildus pētījumi, lai novērtētu darba vietas vides izmaiņu efektivitāti.

Introduction: Occupational asthma accounts for around 10 to 25 percent of adult-onset asthma and represents a significant public health concern owing to its high prevalence. Furthermore, it may also have considerable health and socioeconomic impacts. Occupational asthma is potentially preventable, mainly by effective control of respiratory sensitizers in the workplace. Key step towards optimal prevention includes identifying and controlling or eliminating the associated factors and causal agents in the workplace causing the asthma. Aim: The aim of this literature review is to investigate how the working environment can influence the development of occupational asthma, possibilities to control the environmental risk factors for prevention of disability and if employees are able to remain in the same workplace. Materials and Methods: Comparing and analysing multiple studies regarding efficacy of workplace interventions, treatment and outcomes. Databases used for this review was National Library of Medicine (PubMed), Google Scholar, ScienceDirect and Scopus. The studies analysed were published in English, and many of them published within the last 12 years. Keywords were mainly “occupational asthma treatment and prevention”, “occupational asthma and workplace interventions” and “occupational asthma prevalence”. Results: The literature review showed that occupational asthma may be prevented by primary prevention and correct workplace interventions. However, when occupational asthma is established it is especially important for the worker to avoid further exposure from the sensitizing agent. Reducing exposure was associated with lower likelihood of improvement and recovery compared with complete avoidance. Respiratory protective equipment may be effective in occupational asthma, but further studies are required. Conclusion: Health care providers should consider the clinical benefits of removing the patient from the exposure versus the reduction to the exposure, with the potential effects of unemployment. Unemployment could lead to loss of income and psychological stress. Still, additional studies are required to evaluate the effectiveness of workplace interventions for occupational asthma.