Tranzitorās išēmiskās lēkmes patoģenēze, terapijas taktika un prognoze

Abstract

Tranzitora išēmiska lēkme tiek definēta kā tranzitora neiroloģiska disfunkcija, ko izraisa fokāla išēmija galvas smadzenēs, muguras smadzenēs vai tīklenē bez akūta infarkta. TIL prevalence attīstītās valstīs ir aptuveni 0.42 uz 1000 cilvēkiem un vienai trešdaļai neārstētu TIL pacientu 5 gadu laikā attīstās insults. Aptuveni 1 no 10 pacientiem piedzīvo insultu 3 mēnešu laikā pēc TIL epizodes, tāpēc viņiem nepieciešama steidzama novērtēšana un ārstēšana, jo tūlītēja iejaukšanās var ievērojami samazināt atkārtota insulta risku. TIL diagnoze ir klīniska, un tā balstās uz pacientam esošo simptomu izvērtējumu. Tā bieži vien ir subjektīva, jo TIL simptomi ir pārejoši, ļoti mainīgi. Līdz ar to ir svarīgi laicīgi zināt, vai pacientam ir paaugstināts risks uz TIL, ātri novērtēt pacienta klīnisko stāvokli, simptomus, kā arī veikt atbilstošas diagnostiskas manipulācijas, lai spētu nekavējoties ārstēt pacientu un nozīmēt adekvātu sekundāro profilaksi. Darba mērķis ir apkopot TIL pacientu vidējo vecumu, dzimumu, galvenos cēloņus, pacientiem esošos riska faktorus, biežāk izvēlētās diagnostikas metodes un sekundārās profilakses iespējas no 2015. – 2020.gadam PSKUS Neiroloģijas nodaļā ārstētiem pacientiem. Retrospektīvu pētījumu veica hospitalizētiem TIL pacientiem. Pētījumā tika analizēti 270 pacientu slimības vēstures. Datu apstrāde tika veikta Microsoft Excel un IBM SPSS programmās. Pētījuma rezultāti rāda, ka vidējais vecums TIL pacientiem ir 68 gadi. Sadalījums pēc dzimuma ir diezgan vienlīdzīgs, ar nelielu prevalenci vīriešu dzimumam, kur sievietes sastādīja 49.3% (n=133) un vīrieši 50.7% (n=137) no analizētajiem pacientiem. Biežākās blakussaslimšanas TIL pacientiem bija arteriāla hipertensija – 80.7% (n=218), brahiocefālo asinsvadu patoloģija, kas bija 34.0% (n=92) pacientu un ātriju fibrillācija, kas tika konstatēta 27.4% (n=74) pacientu. Biežākaie riska faktori pacientiem bija dislipidēmija 41.9% (n=113), cukura diabēts 14.4% (n=39), kā arī malignitāte 7.0% (n=19) pacientu. Visiem hospitalizētajiem pacientiem tika veikta CT, CT angiogrāfija tika veikta 85.9% (n=232), bet CT perfūzija 29.3% (n=79) pacientu. Biežāk izvēlētā sekundārā profilakse bija medikamentoza kombinācija ar aspirīnu un klopidogrēlu, ko nozīmēja 28.9% (n=78), 25.2% (n=68) monoterapijā tika nozīmēts aspirīns. 21.9% (n=59) saņēma perorālos antikoagulantus.

Transient ischemic attack by definition means transient neurologic dysfunction, caused by focal ischemia in the brain, spinal cord or retina without acute indarction. The prevalence of TIA in developed countries is approximately 0.42 per 1,000 people and one third of untreated TIA patients develop stroke within 5 years. Approximately 1 in 10 patients develop stroke in 3 months time after TIA, so they require urgent assessment and treatment, as immediate intervention can quickly lower the risk of stroke. The diagnosis of TIL is clinical and is based on an assessment of the patients’ symptoms. It is often subjective because TIA symptoms are temporary, highly variable. Therefore, it is important to know in advance whether a patient is at increased risk for TIA, to quickly assess the patients' clinical condition, symptoms, as well as to perform appropriate diagnostic manipulations to be able to treat patients and prescribe adequate secondary prevention. The aim of the study is to summarize the average age, gender, main causes, risk factors of patients, most frequently chosen diagnostic methods and secondary prevention options for patients treated in the Department of Neurology of PSKUS from 2015 to 2020. A retrospective study was performed for hospitalized TIA patients. There was analysed medical histories of 270 patients. Data processing was performed in Microsoft Excel and IBM SPSS programs. The results of the study show that the mean age of TIA patients is 68 years. The distribution by gender is quite equal, with a slight prevalence for men, where women accounted for 49.3% (n = 133) and men for 50.7% (n = 137) of the analyzed patients. The most common comorbidities in TIA patients were arterial hypertension (80.7% (n = 218)), brachiocephalic vascular pathology in 34.0% (n = 92) patients, and atrial fibrillation in 27.4% (n = 74) patients. The most common risk factors for patients were dyslipidemia in 41.9% (n = 113), diabetes mellitus in 14.4% (n = 39), and malignancy in 7.0% (n = 19) of patients. All hospitalized patients underwent CT, CT angiography was performed in 85.9% (n = 232), and CT perfusion was performed in 29.3% (n = 79) of patients. The most frequently chosen secondary prevention was the combination of aspirin and clopidogrel, which accounted for 28.9% (n = 78) and 25.2% (n = 68) for aspirin alone. 21.9% (n = 59) received oral anticoagulants.