Antibioloģiskās antivielas un imunogenitāte - bioterapija un ādas slimības

Abstract

Bioloģiskie medikamenti ir kļuvuši nozīmīgu terapijas posmu dažādu hronisku slimību ārstēšanā. To priekšrocība ir iedarbība uz konkrētu slimības patoģenēzes posmu, kā rezultātā ar šādu mērķtiecīgu terapiju ir iespējams panākt efektīvāku ārstēšanu. Bioloģiskie medikamenti ir ienākuši arī dermatoloģijas ikdienas praksē. Īpaši nozīmīgu lomu tie ir ieguvuši vidēji smagas un smagas psoriāzes ārstniecībā. Bioloģiskiem medikamentiem arī iespējamas savas blakusparādības, tādēļ pirms to lietošanas ir rūpīgi jāizvērtē pacienta veselības stāvoklis. Pētniecībai attīstoties tiek izstrādāti biosimilāri, kuru nozīme hronisku slimību, tajā skaitā arī ādas slimību, ārstēšanā ieņems aizvien lielāku lomu.

Darba mērķi: 1) apkopot biežāk lietotos bioloģiskos medikamentus psoriāzes ārstēšanā un identificēt to iedarbību uz konkrētu slimības patoģenēzes posmu, 2) izvērtēt bioloģisko medikamentu imunogenitātes un antibioloģisko antivielu ietekmi uz terapijas efektivitāti, 3) novērtēt biosimilāru drošību un efektivitāti.

Darba izstrādes metodika ietvēra sistemātisku zinātnisko publikāciju izpēti un analīzi atbilstoši izvirzītajiem mērķiem.

Pēdējo gadu laikā, padziļinātu psoriāzes patofizioloģisko pētījumu rezultātā, ir palielinājies izmantojamo bioloģisko medikamentu arsenāls. Atkarībā no bioloģisko medikamentu izcelsmes, ražošanas un struktūras, imunogenitātes intensitāte un antibioloģisko antivielu rašanās katram medikamentam ir atšķirīga. Lielai daļai medikamentu palielināti antibioloģisko antivielu titri ir saistāmi ar samazinātu terapijas efektivitāti un izteiktākām blakusparādībām. Medikamentu un antibioloģisko antivielu koncentrācijas monitorēšana korelācijā ar pacienta klīnisko stāvokli var palīdzēt efektīvāk koriģēt terapiju. Biosimilāru izmantošana ir droša un efektivitāte pielīdzināma oriģinālpreparātiem.

Biologics have become an important part in the treatment plan of various chronic diseases. Their advantage is the ability to inhibit a specific stage of the pathogenesis of the disease, as a result of which it is possible to achieve more effective treatment. Biologics have also entered the daily practice of dermatology. They play a particularly important role in the treatment of moderate to severe psoriasis. Biologics come with their own list of side effects, so the patient's health status must be carefully assessed before using them. As research moves along, biosimilars are being developed, which will play an increasingly important role in the treatment of chronic diseases, including various skin conditions.

The aims of the study: 1) summarize the most commonly used biological drugs in the treatment of psoriasis and identify their effects on a specific stage of the disease pathogenesis, 2) evaluate the effect of their immunogenicity and anti-drug antibody on therapeutic efficacy, 3) evaluate biosimilar safety and efficacy.

The methods of this study included systematic research and analysis of scientific publications in accordance with the aim of the study.

In recent years, the number of biologics used and developed has increased as a result of in-depth pathophysiological studies of psoriasis. Depending on the origin, production and structure of the biologics, the intensity of immunogenicity and the development of antibiotic antibodies differ for each drug. For many drugs, increased antibiotic antibody titers are associated with reduced therapeutic efficacy and more severe side effects. Monitoring of drug and anti-drug antibody levels in correlation with the patient's clinical condition may help to adjust therapy more effectively. The use of biosimilars is safe and the effectiveness is comparable to the original biologics.