Gūžas locītavas endoprotezēšanas septisko komplikāciju analīze

Abstract

Totāla gūžas locītavas endoprotezēšana (TGLE) ir plaši veikta visā pasaulē, un tā ir ļoti efektīva ķirurģiska iejaukšanās, lai ārstētu pacientus ar simptomātiskām gūžas locītavas beigu stadijas slimībām, ieskaitot osteoartrītu (OA), nodrošinot ievērojamu sāpju mazināšanu, nodrošinot mobilitāti un uzlabojot vispārēju dzīves kvalitāti. Infekcijas komplikācijas, īpaši periprostētiskā locītavu infekcija (PLI), ir viena no galvenajām, visvairāk uztraucošajām un izaicinošākajām komplikācijām pēc primārā TGLE profilakses un ārstēšanas ziņā. Tomēr kopēja PLI sastopamība pēc primārā TGLE ir zema, un dažādos avotos tā svārstās no 0,4% līdz pat 3%. Neskatoties uz zemo PLI izplatību, kā tas varētu šķist, PLI rašanās un neveiksmīga ārstēšana var izraisīt ievērojamu pacienta saslimstības pieaugumu un samazināt nomainītās gūžas locītavas funkciju. Mūsdienās TGLE ir ļoti izplatīta ortopēdiska ķirurģiskā procedura, kuras izplatība laika posmā no 2007. līdz 2017. gadam palielinājās par 30% un turpina pieaugt. Paredzams, ka primārās TGLE skaits palielināsies, jo iedzīvotāji noveco, un simtgadnieku skaits visā pasaulē līdz 2050. gadam sasniegs 3,2 miljonu atzīmi. Iedzīvotāju novecošanās, saskaroties ar lieko aptaukošanos, var izraisīt OA izplatību. Tādējādi TGLE operāciju skaits pieaugs, kā jau tika minēts iepriekš. Tas nozīmē, ka ar laiku palielināsies arī to pacientu skaits, kuriem ir infekcijas komplikācijas, ieskaitot PLI. Tādējādi mums jāsamazina iespējamie riska faktori, kas joprojām ietekmē septisko komplikāciju risku, bet, lai to izdarītu efektīvi, mums jāsaprot, ka riska faktori korelē ar augstāku infekcijas līmeni un kuri pilnīgi nav. Pēdējā laikā bija strīdīgi vai pretrunīgi rezultāti par dažiem nesenajos pētījumos novērtētiem riska faktoriem, piemēram, par vecumu, dzimumu, cukura diabētu, glikēmijas kontroli, uztura stāvokli, locītavu fiksācijas metodi, ķirurģisku pieeju un sterilitāti nodrošinošu aprīkojumu (laminārā gaisa plūsma un “space suit”). Bet, lai efektīvāk samazinātu PJI likmes, ir svarīgi saprast, kuri riska faktori nekorelē un kuri ir spēcīgi un būtiski korelē. Tāpēc mūsu mērķis bija izpētīt korelāciju starp noteiktiem riska faktoriem un infekcijas komplikāciju biežumu pēc primārās TGLE. Mēs analizējām jaunāko pieejamo literatūru un pētījumus un salīdzinājām korelācijas starp dažiem pretrunīgi vērtētiem ar pacientu un ķirurģiju saistītiem riska faktoriem ar infekciju biežumu pēc primārās TGLE. Šī literatūras pārskata dizains ir debates un pieejamo jaunāko pētījumu salīdzināšana, lai atrastu korelāciju un, ja iespējams, salīdzinātu to ar pieejamo literatūru un noskaidrotu iespējamos korelācijas mehānismus un cēloņus.

Total hip arthroplasty (THA) has been widely performed worldwide and is a very effective surgical intervention for the treatment of patients with symptomatic end-stage hip joint diseases, including osteoarthritis (OA), providing significant relief in pain, providing mobility, and giving an improvement in quality of life. Infectious complications, especially periprosthetic joint infection (PJI) are one of the major, most concerning, and challenging complications following primary THA in terms of prevention and treatment. However the overall incidence of PJI following primary THA is low, and in different sources varies low as 0.4% to high as 3%. Despite the low prevalence of PJI as it may seem, PJI occurrence and its unsuccessful treatment may result in a significant increase in patient’s morbidity and reduced the function of replaced hip joint. Nowadays THA is a very common orthopedic surgery, which prevalence increased by 30% between 2007 and 2017 and continues to grow. The number of primary THA is expected to rise as the population is aging and a number of centenarians is expected to reach the 3,2 million mark globally by the year 2050. The aging population in junction with the global burden of obesity leads may raise the prevalence of OA. Thus, and the number of THA surgeries is going to rise, as was mentioned before. This means that the number of patients with infectious complications, including PJI will be higher with time as well. Thus, we need to minimize the possible risk factors that still are influencing the risk of septic complication, but to do it efficiently we need to understand that risk factors correlate with higher rates of infection and which totally no. In recent times there were controversial or inconsistent results about certain risk factors evaluated in the recent studies, such as age, gender, diabetes mellitus, glycemic control, nutritional status, joint fixation method, surgical approach, and sterility providing equipment (laminar airflow and space suit). But understand which risk factors do not correlate and which are strong and do significantly correlate is crucial to minimize the rates of PJI more efficiently. Therefore we were aimed to investigate the correlation between certain risk factors and rates of infectious complications following primary THA. We analyzed up-to-date available literature and studies and compared correlations between certain controversial patient-related and surgery-related risk factors with rates of infections following primary THA. The design of this literature review is debates and comparison of available up-to-date studies to find a correlation, and if possible to compare it with available literature and to find out possible mechanisms and causes of the correlation.