Vēlīnie abpusējas gūžas locītavas endoprotezēšanas rezultāti

Abstract

Gūžas locītavas osteoartrīta prevalnce arvien pieaug un attiecīgi arī pieaug nepieciešamība pēc atbilstošas terapijas. Tā kā konservatīva terapija bieži vien nesniedz gaidīto rezultātu, tad kā izvēles metode tiek izvēlēta gūžas locītavas endoprotezēšana. Pacientiem, kuriem ir indicēta abpusēja gūžas locītavas patoloģija, pēc vienpusējas operācijas izdarīšanas agrāk vai vēlāk visdrīzāk būs nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās arī otrā gūžas locītavā. Viena etapa abpusēja gūžas locītavas endoprotezēšana dod iespēju pacientam vienas operācijas laikā iegūt stāvokļa uzlabošanās abās locītavās, bez nepieciešamības slimnīcu apmeklēt atkārtoti. Šī darba mērķis ir izpētīt vēlīna termiņa rezultātus pēc viena etapa abpusējas gūžas locītavas endoprotezēšanas, veicot medicīniskas dokumentācijas analīzi un pacientu klīnisko izmeklēšanu, pēc tam iegūtos rezultātus salīdzināt ar literatūras avotiem. Pētījumā tika iekļauti 36 pacienti, kuriem Traumatoloģijas un Ortopēdijas slimnīcā laikā no 1996.-2017. gada tikušas veiktas viena etapa abpusēja gūžas locītavas endoprotezēšana. Pacientiem tika izvērtēti dati no slimības vēsturēm, kā arī tikai aicināti uz kontroles vizītēm Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas poliklīnikā, lai novērtētu pēc Harisa gūžas locītavas skalas. Rezultāti parāda, ka vidējais pacientu hospitalizācijas ilgums bija 16,5 dienas, kas ir trīs reizes augstāks nekā citos pēdējo gadu pētījumos. Operācijas ilgums vidēji bija 2:46 h, norādot uz līdzību šajā jautājumā arī ar citiem darbiem. Kopējais komplikāciju biežums bija 8,3%, savukārt vidējais komplikāciju biežums starp ārvalstu pētījumiem bija 18.76%, kas ir vairāk nekā divas reizes augstāks nekā autora veiktajā pētījumā. Visas komplikācijas tika konstatētas agrīnā postoperatīvā periodā un tika savlaicīgi novērstas. Pacientu kontroles vizītēs iegūtie dati parāda, ka Harisa gūžas locītavas skalas rezultāts kreisajai un labajai kājai attiecīgi bija 96,12 un 96,15, vidēji - 96,14 punkti. Vidējais skalas vērtējums literatūras avotos 89,1 punkti, norādot uz praktiski izcilu rezultātu un nozīmējot, ka pacientiem ir uzlabojusies sāpju simptomātika, samazinājies funkciju ierobežojums un palielinājies kustību apjoms operētajās gūžas locītavās. Iegūtos rezultātus salīdzinot ar literatūras datiem, var secināt, ka pēc abpusējas gūžas locītavas endoprotezēšanas iegūstami labi klīniskie rezultāti, kuri ir vienādi vai labāki nekā literatūras avotos, tāpēc šāda tipa pieeja pie abpusējas gūžas locītavas patoloģijas ir rekomendējama.

The prevalence of hip osteoarthritis is increasing. Accordingly, the need for adequate treatment is also increasing. Since conservative therapy often does not bring the expected success, hip replacement is chosen as an optional method. In patients with indicated bilateral hip pathology, surgery on the other hip becomes necessary sooner or later after unilateral surgery. Single-stage bilateral total hip arthroplasty allows the patient to achieve improvement at both joints in a single operation without having to revisit the hospital. This paper aims to study the late outcomes of single-stage bilateral total hip arthroplasty. This work includes the analysis of medical records, clinical examination of the patients and comparison of the obtained results with the literature. The study included 36 patients who underwent single-stage bilateral total hip arthroplasty at Traumatology and Orthopaedics hospital between 1996 and 2017. Medical record data were analysed. Also, patients were called for a follow-up visit at Traumatology and Orthopaedics Hospital to determine the Harris hip score. Results showed that the average hospital stay was 16.5 days, which is three times higher than previous studies. The operative time averaged 2:46 h, indicating similarities with the literature. The overall incidence of complications was 8.3%, while the average incidence of complications in foreign studies was 18.76%, more than double that in the author's study conducted by the author. All complications were detected and corrected at an early postoperative period. The average Harris hip score in the literature sources was 89.1 points. The follow-up data showed that the Harris hip score for the left and right leg was 96.12 and 96.15 points, respectively. The mean score was 96.14 points, which indicates an excellent outcome and means that the pain symptoms and functional limitations decreased, but the range of motion in the operated hip joints increased. In conclusion, single-stage bilateral total hip arthroplasty has good clinical outcomes that are similar or even better compared to literature sources. This type of approach is recommended for the treatment of bilateral hip pathology.