Biežākās radioloģiskajos izmeklējumos diagnosticētās komplikācijas pacientiem pēc akūta išēmiska insulta

Abstract

Studējošā pētnieciskajā darbā “Biežākās radioloģiskajos izmeklējumos diagnosticētās komplikācijas pacientiem pēc akūta išēmiska insulta aktīvas ārstēšanas” aplūkotas akūta išēmiska insulta aktīvas ārstēšanas metodes un to rezultātā radušās komplikācijas. Darba mērķis bija salīdzināt dažādu reperfūzijas metožu komplikāciju biežumu pacientiem ar akūtu išēmisku insultu. Šajā retrospektīvajā pētījumā tika iekļauti 1041 pacienti ar akūtu išēmisku insultu, kas saņēmuši tā aktīvu ārstēšanu, pēc kuras 132 (13%) pacientiem radās komplikācijas. Paplašinoties aktīvi ārstēto pacientu lokam, aktuālāks kļūst jautājums par minēto procedūru drošumu un komplikācijām. Darbā novērtētas komplikācijas, kas attīstījušās pēc akūta cerebrāla infarkta aktīvas ārstēšanas (endovaskulāras trombektomijas, intravenozas trombolīzes). Analizēta arī endovaskulāras trombektomijas rekanalizācijas efektivitāte. Pētījumā noskaidrots, ka endovaskulāra trombektomija ir droša un efektīva metode akūta cerebrāla infarkta ārstēšanā, kā arī tai vērojams samērā zems komplikāciju biežums. Pielietojot endovaskulāru trombektomiju, ir iespējams sasniegt augstu rekanalizācijas pakāpi, turklāt sekmīga rekanalizācija saistāma ar labāku klīnisko rezultātu, mazāku komplikāciju biežumu un zemāku mirstību. Tāpat pētījumā konstatēts, ka ar intravenozu trombolīzi vai ar kombinētu terapiju ārstētiem pacientiem visbiežāk attīstījās hemorāģiskās komplikācijas. Ar endovaskulāro trombektomiju ārstētiem pacientiem biežāk novēroja distālas trombembolijas un hemorāģiskas komplikācijas. Pētījumā tika konstatēts, ka pacientiem ar komplikācijām novērojama būtiski augstāka mirstība un būtiski sliktāks neiroloģiskais stāvoklis pēc NIHSS un mRS vērtībām salīdzinot ar pacientiem bez komplikācijām.

Student’s research paper “Most common radiological diagnosed complications in patients after treament of acute ischemic stroke” discusses the active treatment methods for acute ischemic stroke and the resulting complications. The aim of the study was to compare the frequency of complications of different reperfusion methods in patients with acute ischemic stroke. This retrospective study included 1,041 patients with acute ischemic stroke who received active treatment, after which complications developed in 132 (13%) patients. As the amount of actively treated patients expands, the issue of the safety and complications of these procedures becomes more relevant. Complications that have developed after active treatment of acute cerebral infarction (endovascular thrombectomy, intravenous thrombolysis) were evaluated. The efficiency of endovascular thrombectomy recanalization was also analyzed, using TICI scale. The study found that endovascular thrombectomy is a safe and effective method for the treatment of acute cerebral infarction and has a relatively low incidence of complications. With endovascular thrombectomy, a high degree of recanalization can be achieved, and successful recanalization is associated with better clinical outcome, lower complication rates, and lower mortality. The study also found that in patients treated with intravenous thrombolysis or combination therapy haemorrhagic complications were thr most common complications whereas in patients treated with endovascular thrombectomy distal thromboembolism and hemorrhagic complications were more common. The study found that patients with complications had significantly higher mortality and significantly worse neurological status in terms of NIHSS and mRS compared to patients without complications.