Mezenteriāla išēmija – klīnika, diagnostika, konservatīvas, mazinvazīvas un ķirurģiskas ārstēšanas iespējas

Abstract

Mezenteriāla išēmija ir dzīvībai bīstama saslimšana, kā rezultātā attīstās mezenteriālo orgānu hipoperfūzija. Mezenteriālas išēmijas incidence pēdējos gados nedaudz taču turpina pieaugt. Tas varētu būt skaidrojams ar ārstu palielināto informētību par šo diagnozi, populācijas novecošanos, kas palielina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, kā arī ar smagi slimu pacientu dzīvildzes pagarināšanos. Šajā darbā ir apkopota informāciju no uz pierādījumiem balstītām medicīnas datubāzēm un no atsevišķiem pētījumiem un publikācijām, lai izprastu mezenteriālas išēmijas tipisko klīnisko ainu, kā arī piemērotākās diagnostikas un ārstēšanas iespējas. Klīniskā aina mezenteriālās išēmijas gadījumā var variēt atkarībā no etioloģiskā faktora (arteriāla embolija vai tromboze, venoza tromboze vai neokluzīva mezenteriāla išēmija (NOMI)), taču visbiežāk būs vērojamas difūzas abdominālas sāpes, kas nesakritīs ar fizikālo atradni. Bieži tiek novērtota arī slikta dūša un vemšana, retāk caureja un hematohēzija. Laboratorās analīzes ir nespecifiskas un tās netiek izmantotas mezenteriālas išēmijas diagnozes noteikšanai, kaut gan L-laktāts un D-dimēri šobrīd ir biežāk pielietotie rādītāji, kuru pieaugums var likt aizdomāties par konkrēto diagnozi. Izpētes procesā ir vairākas citas laboratorās analīzes kā Alfa glutation-S-Transferāze (Alfa-GST) un Zarnu taukskābju saistošais proteīns (I-FABP), kuru pieaugums tiek asociēts kā specifisks tieši mezenteriālas išēmijas gadījumā. No attēldiagnostikas izmeklēšanas metodēm kā pirmā tiek rekomendēta kompjūtertomogrāfijas (CT) angiogrāfija vēderam un mazajam iegurnim ar intravenozu kontrastvielu, jo ar tās palīdzību iespējams salīdzinoši ātri noteikt konkrēto diagnozi. Ārstēšanā svarīga ir gan konservatīva, gan arī invazīva terapija. Konservatīvā terapija ietver šķidruma aizvietošanu, kuņģa-zarnu trakta dekompresiju, plaša spektra antibiotikas, elektrolītu disbalansa korekciju, sāpju kontroli un antikoagulāciju. Transkatetrāla trombolīze un vazodilatatoru ievadīšana, perkutāna angioplastija ar stentu, perkutāna aspirācijas embolektomija, vaļēja embolektomija, mezenteriāla šuntēšana un retrogrāda vaļēja mezenteriāla stentēšana ir biežāk pielietotās invazīvās manipulācijas. Kuru metodi izvēlēties, ir atkarīgs no lokālajām vadlīnijām un pieejamā tehnoloģiskā nodrošinājuma. Ja ir novērojama peritonīta aina vai arī ir aizdomas par zarnu nekrozi, tad tiek rekomendēta vaļēja, nevis mazinvazīva pieeja, kuras gadījumā labāk iespējams izvērtēt zarnu dzīvotspēju un vajadzības gadījumā veikt to rezekciju.

Mesenteric ischemia is a life-threatening disease that results in the development of hypoxia of the mesenteric organs. The incidence of mesenteric ischemia has continued to increase slightly in recent years. This could be explained by the increased awareness of doctors about this diagnosis, the aging of the population, which increases the risk of cardiovascular disease, and the prolongation of the survival of severely ill patients. In this work, I have gathered information from evidence-based medical databases and from individual studies and publications to understand the typical clinical picture of mesenteric ischemia, as well as the most appropriate diagnostic and treatment options. The clinical picture in mesenteric ischaemia may vary depending on the etiological factor (arterial embolism or thrombosis, venous thrombosis or nonocclusive mesenteric ischemia (NOMI)), but most often there will be diffuse abdominal pain out of proportion to the physical examination. There will also often be nausea and vomiting, less frequently diarrhea and haematochesia. Laboratory tests are nonspecific and are not used to diagnose mesenteric ischemia, although L-lactate and D-dimers are currently the most commonly used tests, the increase of which may suggest a specific diagnosis. The research section includes several other laboratory assays such as Alpha Glutathione-S-Transferase (Alpha-GST) and Intestinal Fatty Acid Binding Protein (I-FABP), the increase of which is associated to be specific for mesenteric ischemia. Of the imaging diagnostic methods, computed tomography (CT) angiography of the abdomen and small pelvis with an intravenous contrast agent is recommended as the first line, because with it’s help it is possible to get specific diagnosis relatively quickly and accurately. Both conservative and invasive therapy are important in treatment. Conservative therapy includes fluid resuscitation, gastrointestinal decompression, broad-spectrum antibiotics, correction of electrolyte imbalance, pain control, and anticoagulation. Transcathetral thrombolysis and administration of vasodilators, percutaneous angioplasty with a stent, percutaneous aspiration embolectomy, open embolectomy, mesenteric bypass, and retrograde open mesenteric stenting are the most commonly used invasive manipulations. Which method to choose depends on local guidelines and available technology. If symptoms of peritonitis are observed or intestinal necrosis is suspected, an open rather than minimally invasive approach is recommended, in which case it is better to assess the viability of the intestine and, if necessary, perform a resection.