Urīnceļu infekcijas un to biežums Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā – terapija un baktēriju rezistence

Abstract

Pētījums tika veikts mērķtiecīgi, lai iegūtu informāciju par biežākajiem urīnceļu infekciju izraisītājiem un biežāk sastopamajām antibakteriālajām rezistencēm Latvijas populācijā. Šāds pētījums ļautu izvērtēt, vai Eiropas Urologu asociācijas vadlīnijas Urīnceļu infekciju ārstēšanā atbilst reģionālajiem rezistences rādītājiem. Precīzi nozīmēta empīriskā terapija ļautu nākotnē samazināt baktēriju kopējo rezistenci pret dažādām antibiotiku grupām, samazinātos nevajadzīgi patērēto medikamentu apjoms, pacientu gultas dienu skaits un ārstēšanas izmaksas, kā arī mazinātos nozokomiālo infekciju izplatība un uzlabotos pacientu dzīvildze. Pētījumā iegūtie dati iezīmēja, ka Latvijas populācijā biežākie urīnceļu infekciju izsaucēji ir E.Coli - Klebsiella pneumoniae, Proteus sp, Enterococcus sp. Nelielas atšķirības vērojamas tieši Pseudomonas aeruginosa sastopamībā, kas ir par 3-4% zemākas Latvijā, salīdzinot ar citās valstīs veiktajiem pētījumiem. Biežākā antibakteriālā rezistence novērota pret Ampicillīnu, Ciprofloksacīnu, Nitrofurantonīnu, Trimetroprius/Sulfametoksazolu. Izvērtējot iegūtos datus un tos salīdzinot ar aktuālajām Eiropas Urologu asociācijas vadlīnijām, tiek secināts, ka vienīgā atšķirība ir saistāma ar Nitrofurantonīnu. EUA rekomendē lietot Nitrofurantonīnu pie nekomplicētiem cistītiem, ar noteikumu, ja vietējie rezistences rādītāji nav pārāk augsti attiecīgajā reģionā. Izvērtējot iegūtos pētījuma datus, izriet, ka kopējā antibakteriālā rezistence pret Nitrofurantonīnu ir paaugstināta, - 15.44 %, kas liek pārdomāt, vai mūsu populācijā ir jānozīmē Nitrofurantonīnu kā pirmās izvēles preparātu empīriskai terapijai. Noslēgumā tiek secināts, ka šāda tipa pētījums būtu jāatkārto, iekļaujot lielāku populācijas daļu ilgākā laika periodā, lai precīzi atspoguļotu biežākos izsaucējus, kā arī iegūtu detalizētākus antibakteriālos rezistences rādītājus Latvijas populācijā.

The study was carried out purposefully in order to obtain information on the most common causes of urinary tract infections and the most common antibacterial resistance in the Latvian population. Such a study would make it possible to assess whether the European Association of Urology guidelines for the treatment of urinary tract infections are in line with regional resistance rates. Well-prescribed empirical therapy would reduce overall bacterial resistance to different classes of antibiotics in the future, reduce unnecessary medication consumption, the number of patient bed days and treatment costs, as well as reduce the prevalence of nosocomial infections and improve patient survival. The data obtained in the study indicated that the most common causes of urinary tract infections in the Latvian population are E.Coli - Klebsiella pneumoniae, Proteus sp, Enterococcus sp.. Slight differences can be observed in the incidence of Pseudomonas aeruginosa, which is 3-4% lower in Latvia compared to studies conducted in other countries. The most common antibacterial resistance was observed with Ampicillin, Ciprofloxacin, Nitrofurantonin, Trimetroprim/Sulfamethoxazole. Evaluating the obtained data and comparing them with the current guidelines of the European Association of Urology, it is concluded that the only difference is related to Nitrofurantonin. The European Association of Urology recommends the use of Nitrofurantoin as an empiric therapy in uncomplicated cystitis, provided that local resistance is not too high in the region. The evaluation of the obtained study data shows that the total antibacterial resistance to Nitrofurantonin is increased - 15.44%, which makes us wonder whether Nitrofurantonin should be assigned as the first choice for empirical therapy in our population. It is concluded that this type of study should be repeated, including the largest part of the population over a longer period of time, in order to accurately reflect the most common causes, as well as more detailed antibacterial resistance indicators in the Latvian population.