Psihoemocionālā stresa iemesli sievietēm grūtniecības laikā Latvijā

Abstract

Ievads. Mātes stress ir nozīmīgs spontāna aborta, priekšlaicīgu dzemdību un augļa traucētas attīstības riska faktors. Ņemot vērā prenatālā stresa iespējamās nopietnās sekas, ir būtiski spēt izvērtēt šāda stresa līmeni, lai nepieciešamības gadījumā var savlaicīgi iejaukties un uzlabot grūtnieču emocionālo un fizisko stāvokli. Šī pētījuma mērķis bija identificēt ar grūtniecību saistītu psihoemocionālā stresa iemeslus Latvijā dzīvojošām grūtniecēm un analizēt šo iemeslu saistību ar grūtniecības laiku. Materiāls un metodes. Šis longitudinālais pētījums tika veikts no 2020.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 1.martam. Klātienē divās privātklīnikās un attālināti tiešsaistē Google Forms vidē grūtnieces aizpildīja pētījuma anketu pirmajā, otrajā un trešajā trimestrī. Pētījumā tika iekļautas 110 grūtnieces ar grūtniecības laiku vismaz 8 nedēļas un dabiskā ceļā iestājušos vienaugļa grūtniecību. Datu statistiskā apstrāde tika veikta IBM SPSS. Rezultāti. Pētījuma dalībnieču vidējais vecums bija 29.5 gadi (19 - 44 gadi, SD 5.04). Vairāk kā puse grūtnieču bija agrāk dzemdējušas 54.5% (n = 60). Katrai piektajai sievietei (20%, n = 22) anamnēzē ir bijis spontāns aborts vai nedzīvi dzimis bērns. Lielākā daļa (84.5%, n = 93) savu vispārējās veselības stāvokli līdz grūtniecības iestāšanās laikam raksturoja kā apmierinošu. Pirmajā grūtniecības trimestrī grūtnieces bieži (35.5%, n = 39) vai visu laiku (14.5%, n = 16) satrauca grūtniecības radītie simptomi, piemēram, nelaba dūša u.c., salīdzinot ar citiem grūtniecības laikiem (p < 0.001). Arī par nogurumu un zemu enerģijas līmeni bija nozīmīgi lielāks satraukums grūtniecības sākumā (p < 0.001), tostarp agrāk dzemdējušām sievietēm (p = 0.049). Savukārt trešajā trimestrī aktuāls jautājums bija par ķermeņa un svara radītām izmaiņām - par to bieži satraucās 20% (n = 22) sieviešu. Satraukums par dzemdību norisi un procesu kopumā bija visaugstākais visos grūtniecības laikos – trešdaļa sieviešu to raksturoja kā biežu (31.8 – 33.6%, n = 35 – 37), tostarp bažas par sāpēm dzemdību laikā visos grūtniecības trimestros bija biežas 22.7 – 25.5% grūtnieču (n = 25 – 28). Visos grūtniecības laikos sievietes vismazāk satrauca lietotā alkohola, cigarešu vai medikamentu iespējama ietekmi uz bērnu - uztraukuma nebija nemaz 78.2 – 81.8% (n = 86 – 90). Arī partnera attieksme pret grūtnieci un gaidāmo bērnu lielāko daļu sieviešu nesatrauca nemaz (71.8 - 76.4%, n = 79 – 84). Lielākajai daļai sieviešu iegūtais punktu skaits atbilda bez riska (54.5 – 63.6%, n = 60 – 70) vai zema riska grupai (34.5 – 45.5%, n = 38 – 50). Secinājumi. Ar dzemdībām saistīti jautājumi, nogurums, zems enerģijas līmenis un grūtniecības radītie simptomi ir nozīmīga stresa iemesli grūtniecības laikā. Grūtnieces Latvijā ir bez riska un zema riska grupā.

Background. Maternal stress is a significant risk factor for miscarriage, preterm birth and foetal impairment. In view of the potential serious effects of prenatal stress, it is essential to be able to assess the level this type of stress so that the emotional and physical condition of pregnant women can be intervened promptly and improved if necessary. The aim of this study was to identify the causes of pregnancy related psycho-emotional stress in pregnant women living in Latvia and analyse the data in relation to pregnancy trimester. Material and methods. This longitudinal study was conducted from July 1st, 2020 to March 1st, 2021. In two outpatient clinics and online in Google Forms women themselves filled out questionnaires during the first, second and third trimesters. The study included 110 pregnant women with at least 8 weeks of gestation and naturally conceived single pregnancy. Statistical data analysis was carried out with IBM SPSS. Results. Mean age of participants was 29.5 years (range 19 – 44, SD 5.04). More than half of women were multiparas 54.5% (n = 60). One in five women (20%, n = 22) have had miscarriage in medical history. Most of respondents described their overall health status as satisfactory 84.5% (n = 93). In the first trimester pregnant women were often (35.5%, n = 39) or at all times (14.5%, n = 16) affected by pregnancy symptoms, such as nausea, back aches, etc, compared to third trimester (p < 0.001). Also fatigue and low energy levels were significantly more often causes for stress in the beginning of pregnancy (p < 0.001), including multiparas (p = 0.049). In the third trimester one of the most pressing issues was changes in weight and body shape, often troubled by 20% (n = 22) women. Concerns about what will happen during labor and delivery were the highest the whole time of pregnancy – third of women described it as “often” (31.8 – 33.6%, n = 35 – 37), and also pain during labor and delivery caused often stress for 22.7 – 25.5% of women (n = 25 – 28). At all times of pregnancy women were the least concerned about whether the baby might be affected by alcohol, cigarettes, or medication that have been taken – there was no worry at all for 78.2 – 81.8% (n = 86 – 90). The attitude of partner towards the pregnant woman and the expected child in majority of women did not bother at all (71.8 - 76.4%, n = 79 - 84. For the majority of study participants total score corresponded with zero risk (54.5 – 63.6%, n = 60 – 70) or low risk group (34.5 – 45.5%, n = 38 – 50). Conclusions. Labor-related concerns, fatigue, low energy levels and symptoms of pregnancy) are significant causes of stress during pregnancy. Pregnant women in Latvia are in zero risk and low risk groups.