Title: Anēmija grūtniecības laikā – diagnoze, ārstēšanas metodes
Other Titles: Anemia during pregnancy- diagnosis, therapy methods
Authors: Maira Jansone
Aija Lipinika
Medicīnas fakultāte
Faculty of Medicine
Keywords: Grūtniecība;anēmija;Pregnancy;anemia
Issue Date: 2021
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Ievads. Kopējā pasaules populācijā anēmija ir sastopama 24,8% iedzīvotāju un tipiskais pieaugušais pacients ar anēmiju ir sieviete, grūtniece (grūtniecība ir riska faktors anēmijas attīstībai, galvenokārt, jo ir pastiprināta dzelzs izmantošana). Pēc 2020. gada Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem – apmēram 40% no visām grūtniecēm ir dzelzs deficīta anēmija. Latvijā 2016. gadā anēmija bija sastopama 25,13 % sieviešu reproduktīvajā vecumā. Mērķis. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt, cik bieži grūtniecēm tiek diagnosticēta anēmija, kādi diagnostiskie kritēriji tiek ņemti vērā un kā anēmija tiek ārstēta. Materiāls un metodes. Retrospektīvs pētījums, kurš tika veikts Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā laika posmā no 2020. gada decembra līdz 2021. gada martam, analizējot 43 pacienšu datus – Mātes pases un dzemdību vēstures. Visi dati tika apkopoti un analizēti, izmantojot Microsoft Excel. Papildus datu analīzei tika izmantota SPSS Statistics 20 programma. Anēmijas diagnoze tika balstīta uz samazināta hemoglobīna līmeņa zem 110 g/l pirmajā trimestrī, zem 105 g/l otrajā trimestrī un zem 110 g/l trešajā trimestrī, kā arī uz samazināta feritīna līmeņa zem 30 ng/ml jebkurā no trimestriem (latents dzelzs deficīts). Rezultāti. Vidējais mātes vecums bija 34 gadi (no 21 līdz 45 gadiem). No visām 43 pētījumā iekļautajām sievietēm, 22 (51%) bija anēmija grūtniecības laikā. Anēmijas diagnoze tika balstīta uz samazināta feritīna līmeņa 17 gadījumos (77%), uz samazināta hemoglobīna līmeņa 3 gadījumos (14%) un uz abiem rādītājiem – 2 gadījumos (9%). Izplatītākie anēmijas attīstības riska faktori pētījumā iekļautajām sievietēm – multiparitāte jeb vairākas dzemdības anamnēzē, hronisks gastrīts un 1. vai 2. tipa cukura diabēts. Anēmijas terapijā grūtniecēm visbiežāk tika izmantoti divvērtīgās dzelzs preparāti (68%) – septiņos gadījumos dzelzs (II) glikonāts, sešos gadījumos – dzelzs (II) fumarāts. Secinājumi. 51% no pētījumā iekļautajām sievietēm tika diagnosticēta anēmija vai latents dzelzs deficīts grūtniecības laikā, lielākajā daļā gadījumu diagnozi balstot uz samazinātu feritīna līmeni (77%), kas neatbilst Pasaules Veselības organizācijas (PVO) anēmijas diagnostiskajiem kritērijiem, vadoties pēc kuriem, anēmijas esamību nosaka samazināts hemoglobīna līmenis. Ir mērķtiecīgi kā pirmās izvēles preparātus anēmijas terapijā grūtniecēm izmantot divvērtīgās dzelzs preparātus, jo kopumā grūtnieces tos panes labi, kā arī ir augsti terapijas efektivitātes rādītāji.
Background. Anemia is found in 24.8% of the population and typical patient with anemia is pregnant woman (pregnancy is a risk factor for development of anemia mostly due to increased iron use). According to World Health Organization (WHO) 2020 data, approximately 40% of pregnant women have iron deficiency anemia. In Latvia, in 2016, anemia occurred in 25.13% of women of reproductive age. Aim. The aim of this study was to find out how often anemia is diagnosed among pregnant women, what diagnostic criteria are taken into account and how anemia is being treated. Methods. Retrospective study, that was performed in Pauls Stradiņš Clinical University Hospital from December 2020 to March 2021, collecting data from 43 medical records. All data was summarized and analyzed using Microsoft Excel. SPSS Statistics 20 was also used for data analysis. The diagnosis of anemia was based on lowered hemoglobin level below 110 g/l in the first trimester, below 105 g/l in the second trimester and below 110 g/l in the third trimester or ferritin level below 30 ng/ml in any of the trimesters (latent iron deficiency). Results. Mean maternal age was 34 (range 21 to 45 years). Out of all 43 women, 22 (51%) had anemia during pregnancy. Anemia diagnosis was made based on lowered ferritin level in 17 cases (77%), on lowered hemoglobin level in 3 cases (14%) and both diagnostics criteria were taken into account in 2 cases (9%). In the group of women studied, the most common risk factors for the development of anemia were multiparity, chronic gastritis and type 1 or type 2 diabetes. In most cases (68%), iron (II) was used for treatment of anemia in pregnant woman. Iron (II) gluconate was used in 7 cases, iron (II) fumarate – in 6 cases. Conclusions. 51% of pregnant women in this study were diagnosed with anemia or latent iron deficiency during pregnancy and in most cases (77%) diagnosis was made based on lowered ferritin levels, which does not meet the World Health Organization (WHO) diagnostic criteria for anemia, according to which the diagnosis of anemia is based on reduced hemoglobin levels. It is reasonable to use iron (II) as the first-line treatment for anemia in pregnant women, as it is generally well tolerated by pregnant women and has high efficiency rates.
Description: Medicīna
Medicine
Veselības aprūpe
Health Care
Appears in Collections:Studējošo pētnieciskie darbi

Files in This Item:


Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.