Minimal Invasive Surgery in Esophageal Atresia

Abstract

Ievads: Neskatoties uz to, ka barības vada atrēzija ir plaši aprakstīta literatūras avotos, vēl joprojām nav atrastas atbildes, kura anastomožu metode ir labāka, kā liģēt fistulu, ja tas ir nepieciešams, un kādu ārstēšanas taktiku ir jāizvēlas katram pārtraukuma garumam. Būtiski ir noskaidrot veiksmīgu ārstēšanas veidu, kā ārstēt šo malformāciju, un sasniegt pēc iespējas labākos ārstēšanas rezultātus ar minimāliem sarežģījumiem un ierobežojumiem pēc tās.

Mērķis: Izpētīt, vai un kā minimāli invazīvās ārstēšanas metode atšķiras no atvērtās operācijas, un kuri ārstēšanas paņēmieni ir vairāk piemēroti dažādos apstākļos.

Metodes: Tika veikts literatūras apskats, apkopojot pieejamos jaunākos pētījumus par minimāli invazīvo ķirurģisko ārstēšanu un tās metodēm, kā arī pašlaik pielietotām metodēm traheoezofageālās fistulas ārstēšanā.

Rezultāti: Tika atlasīti izplatītākie barības vada atrēzijas ārstēšanas paņēmieni, publikācijas medicīniskajā presē un klīniskie gadījumi, kuros aprakstīta barības vada atrēzijas ārstēšana dažādās barības vada atrēzijas smaguma pakāpēs, lielākoties pievēršot uzmanību pārtraukuma garumam. Visas metodes, kā izvairīties no barības vada atrēzijas pārtraukuma, var aizvietot ar torakoskopisku ārstēšanas taktiku.

Secinājumi: Pēdējo gadu gaitā būtiski uzlabojās ne tikai barības vada atrēzijas ārstēšanas metodes, bet arī pēcoperācijas iznākums. Ir ievērojami samazinājies sarežģījumu risks, pieaugot ķirurgu pieredzei un uzlabojoties apmācībai, kosmēze un atlikta primāra anastomoze tiek sasniegta ar torakoskopisku metodi, pagarināšanā izmantojot Fokera vai Kimura trakcijas šuves. Barības vada atrēzija ir reta slimība, un maza gadījumu skaita dēļ ir grūti to sastapt ikdienas ķirurģiskā praksē, kā arī iespējamās blakus saslimšanas apgrūtina kritiski slima zīdaiņa ārstēšanu. Neskatoties uz to, ka attīstās labākas barības vada atrēzijas ārstēšanas metodes, tas vēl joprojām ir nākotnes jautājums, galvenokārt uzlabojot operācijas tehnikas.

Background: In the literature, the development of esophageal atresia is very well described. However, there are still questions like which technique of anastomosis is better, if necessary how to ligate the fistula and which gap length requires which treatment option, which cannot be answered yet. The overall question is to find the best way how to treat this malformation, to provide the best possible outcome without or with low rate of complications or restrictions afterwards.

Aim: To assess whether and how the minimal invasive surgical method differs from open surgery and which treatment is applicable under what circumstances.

Methods: A literature search was performed summing up the newest research regarding the minimal invasive surgical treatment, techniques and current techniques used and methods in case a tracheoesophageal fistula is present.

Results: We were able to find the current most commonly used methods, reports and studies describing EA treatment in the different severities of EA considering the gap length as the main focus. Interestingly almost all methods to overcome the discontinuity of EA may be also done thoracoscopically.

Conclusion: During the past years, not only the technique but also the outcome of EA patients have improved enormously. With experience and better training, the risk of complications have decreased and criteria like cosmesis and delayed primary anastomosis achieved by thoracoscopic repair and methods like elongation via traction sutures by Foker or via Kimura became more applicable. However EA is a rare disease and the minimal number of cases make it difficult to create a routine as a surgeon. Plus the possible coexisting conditions add up to an even more complicated and sometimes severely ill infant that needs to be treated. Although the development of treatment options in EA has advanced, it is still a subject of the future and enhance the technique in particular.