Theoretical Framework of the Low-FODMAP Diet in the Management of Irritable Bowel Syndrome, Efficacy on IBS Subtypes and Impact on the Quality of Life

Abstract

IBS ir ļoti izplatīta slimība. Tas ietekmē 9-23% iedzīvotāju visā pasaulē. Tiek lēsts, ka daudzi gastroenteroloģiski konsultējumi ir saistīti ar IBS. Lielais sociāli ekonomiskais slogs ir etioloģiskās ārstēšanas neesamības un pacienta ilgstošas ​​aprūpes nepieciešamības rezultāts. Kā diferenciāldiagnoze smagām organiskām slimībām ir nepieciešami nepatīkami un dārgi invazīvi un neinvazīvi diagnostiski izmeklējumi. Pašlaik IBS terapijai nav pieejama ne etioloģiska ārstēšana, ne zelta standarts. Pacientu vadībā galvenā uzmanība tiek pievērsta ilgstošai simptomātiskai atvieglošanai, un bieži vien ir jāmēģina izmantot dažādas stratēģijas dažādos līmeņos, padarot ciešas ārsta un pacienta attiecības, kas ir izšķirošas terapijas panākumiem. Intervences stratēģijas svārstās no farmakoloģiskām iespējām akūtai simptomātiskai mazināšanai, citi maina mikrofloru ar pre-, pro- vai antibiotikām, atkal citi izmanto psihoterapeitiskas pieejas hroniska stresa un trauksmes ārstēšanai. Tiek mēģinātas izmantot arī alternatīvas medicīniskas un augu izcelsmes terapijas, savukārt citas koncentrējas uz pacienta dzīvesveida maiņu, bieži ieviešot fiziskus vingrinājumus. Starp visām iespējamām hipotēzēm par IBS patoģenēzi ievērojama uzmanība ir veltīta diētas izvēlei. Tā salīdzinoši vieglā piekļuve, neseno zināšanu paplašināšana un dažādas manipulācijas iespējas ir padarījušas to par daudzsološu pētījumu mērķi. Turklāt uzturs ir saistīts ar daudziem iepriekšminētajiem patoģenētiskajiem faktoriem, tā rūpīga izmainīšana un rūpīga uzraudzība ļauj izpētīt to savstarpējo saistību. Īpaša diēta, zema FODMAP diēta, šķiet, izmaina simptomu smagumu daudziem pacientiem. Tā ir izslēgšanas diēta, kas pēdējo piecpadsmit gadu laikā tika intensīvi izmeklēta un kurai bija noteikta loma kā terapeitiskai iespējai panākt simptomus IBS pacientiem. Lai gan ir zemas FODMAP diētas aizstāvji, tika formulēti iebildumi un bažas par veselību. Turklāt, tā kā trūkst informācijas par uztura efektivitāti atsevišķās IBS apakšgrupās, diētas norādes nav precīzi noteiktas, un trūkst konkrētu iemeslu ar veselību saistītas QoL efektivitātei. Šis literatūras apskats sniedz veselības aprūpes profesionāļiem teorētisku pamatu pēdējo piecpadsmit gadu pētījumu rezultātiem par zemu FODMAP diētu, atklāj iespējamos iebildumus un bažas, vienlaikus piedāvājot risinājumu stratēģijas un novērtējot diētas efektivitāti, īpaši ņemot vērā IBS. D un IBS-C apakštipi, apspriež diētas ietekmi uz ar veselību saistīto dzīves kvalitāti un atklāj dominējošās nenoteiktības.

IBS is a highly prevalent disease. Between 9-23% of the population throughout the world are affected. Many gastroenterological consults are estimated to IBS-associated. The high socio-economic burden is a result of the absence of an etiologic treatment and the need of a long-term patient care. As a differential diagnosis to severe organic diseases unpleasant and costly invasive and non-invasive diagnostic examinations are required. Currently there is no etiological treatment nor a gold standard available for the therapy of IBS. The primary focus of patient management is achieving a long-term symptomatic relief and often multiple strategies have to be attempted on different levels making a close doctor-patient relationship crucial for therapy success. Interventional strategies are ranging from pharmacological options for acute symptomatic relief, others are altering the microflora with pre-, pro-, or antibiotics, again others use psychotherapeutic approaches to treat chronic stress and anxiety. Also alternative medical and herbal therapies are attempted, while others focus on the alteration of the patient’s lifestyle by introduction of frequent physical exercise. Of all the possible hypotheses concerning IBS pathogenesis, a significant amount of attention has been devoted towards the choice of diet. Its relatively easy access, recent knowledge expansion and a range of manipulation possibilities have made it a promising target for research. Besides, the diet being linked with many of the above stated pathogenetic factors, its careful alteration and close monitoring enables research of their interconnection. A specific diet, the Low-FODMAP diet, appears to alter the symptom severity in many patients. It is an exclusion diet, which has been under intense investigation in the last fifteen years and has taken a steadfast role as a therapeutic option in achieving symptom relief in IBS patients. Even though there are advocates for the Low-FODMAP diet, objections and health concerns were formulated. Furthermore, due to a lack of information on the efficacy of the diet on individual IBS subgroups indications of the diet have not been well defined and concrete grounds on the effectiveness of health-related QoL were missing. This literature review shall provide healthcare professionals a theoretical framework of latest research findings of the last fifteen years about the Low-FODMAP diet, reveal possible objections and concerns, while proposing solution strategies and to evaluate the efficacy of the diet with special regards to IBS-D and IBS-C subtypes, discuss the impact of the diet on the health-related quality of life and disclose prevailing uncertainties.