Nesuicidāla paškaitējuma prevalence skolēnu vidū un to ietekmējošie faktori

Abstract

Ievads. Atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, pašnāvība ir otrais biežākais nāves iemesls 15 – 29 gadus vecu jauniešu vidū. Starp Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvija ierindojas otrajā vietā pēc veikto pašnāvību skaita uz 100 000 iedzīvotāju. Nesuicidāls paškaitējums (NPK) ir atzīts par vienu no pašnāvību riska faktoriem. Globāli kaut reizi dzīvē nesuicidālu paškaitējumu veikuši 17,2% jauniešu. Pētnieciskā darba mērķis bija noteikt nesuicidāla paškaitējuma (NPK) izplatību un tā iespējamos ietekmējošos faktorus.

Metodes. Šķērsgriezuma pētījumā piedalījās 433 randomizēti atlasīti 12 – 18 gadus veci Rīgas un Pierīgas vispārējo izglītības iestāžu skolēni. Dalībnieki aizpildīja elektronisku anketu, kura iekļāva Garastāvokļa uz izjūtu aptauju (GIA), kā arī daļu no Starptautiskā skolēnu veselības paradumu pētījuma jautājumiem. Statistiskā datu apstrāde tika veikta, izmantojot SPSS programmatūru.

Rezultāti. Katrs trešais pētījuma dalībnieks (34,1%) kaut reizi dzīvē veicis NPK, tāpat gandrīz trešdaļa jauniešu (31,8%) par to domājuši pēdējā gada laikā. 16.2% no skolēniem, kuri iesaistījušies NPK veikšanā, pēdējo divu nedēļu laikā bijušas domas par nāvi un miršanu. Ievērojami lielāks NPK risks tika novērots jauniešiem vecuma grupā no 12 līdz 15 gadiem, salīdzinot ar 16 – 18 gadiem (RR 1.359). Lielākā daļa no pusaudžiem (82.4%), kuri iesaistījušies NPK, atzīmēja, ka pazīst vēl kādu, kurš sevi apzināti savaino. Nozīmīgi lielāks risks tika konstatēts tiem skolēniem, kuri atzīmēja, ka pēdējās 2 nedēļās jutās kā slikti cilvēki (RR (95% TI) = 2.496 (1.872 – 3.327)), ienīda sevi (RR = 2.473 (1.855 – 3.296)), jutās nožēlojami vai nelaimīgi (RR = 2.430 (1.561 – 3.782)), domāja, ka neviens pa īstam viņus nemīl (RR = 2.279 (1.756 – 2.960)), izjuta vainas sajūtu (RR = 2.238 (1.626 – 3.081)).

Secinājumi. Nesuicidāla paškaitējuma izplatība Rīgas un Pierīgas skolēnu vidū ir augsta. Turpmāki pētījumi ir nepieciešami, lai izpētītu jauniešu, kuri pieredzējuši NPK, ietekmi uz vienaudžiem. Iegūtie rezultāti var palīdzēt sabiedrības psihiskās veselības veicināšanā, mērķētu NPK profilakses iespēju plānošanā. Jāņem vērā, ka dati tika iegūti pandēmijas laikā.

Introduction. According to the World Health Organization, suicide is the second most common cause of death among 15 – 29-year-olds. In the European Union, Latvia ranks second in terms of the number of suicides per 100 000 inhabitants. One of the risk factors for suicide is non-suicidal self-injury (NSSI). The global mean lifetime prevalence of NSSI is estimated to be 17,2%. The aim of this study was to determine the prevalence of NSSI and potential influencing factors among children and adolescents in Riga and the surrounding area.

Methods. A randomized set of 433 students aged 12 - 18 years from Riga and the surrounding area took part in a survey containing a Mood and Feelings Questionnaire’s (MFQ), as well as a selection of questions from the Health Behavior in School-aged Children (HBSC) questionnaire. Data were analyzed using IBM SPSS.

Results. One third (34,1%) of the participants had committed NSSI during their lifetime and nearly one third (31,8%) had thought about it in the past year. 16.2% of adolescents who had engaged in NSSI at least once in their lifetime had thought about death in the two weeks prior. Significantly higher risk for NSSI was found in children aged 12 – 15 years compared to 16 – 18-year-olds (RR 1.359). Most of the respondents inflicting NSSI (82.4%) also knew somebody who had done the same. Significantly higher risk for NSSI was found in those reporting feeling like a bad person (RR (95% CI) = 2.496 (1.872 – 3.327)), feeling of self-hatred (RR = 2.473 (1.855 – 3.296)), feeling unhappy or miserable (RR = 2.430 (1.561 – 3.782)), feeling that no one really loves them (RR = 2.279 (1.756 – 2.960)), feeling guilt (RR = 2.238 (1.626 – 3.081)).

Conclusions. This study showed that the prevalence of NSSI in Riga region is high. Future studies are necessary to research the influence of peers who have experienced NSSI on other adolescents. Results can help to create a better public mental health policy. It should be noted that the data were gathered during a pandemic.