Līdzestības un paškontroles vērtējums arteriālās hipertensijas pacientiem ģimenes ārsta praksē

Abstract

Ievads, darba mērķis

Latvijā ir augsts arteriālās hipertensijas (AH) biežuma rādītājs, kā arī sirds un asinsrites sistēmas slimības ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem. Pacientu līdzestības un paškontroles trūkums ir viens no galvenajiem cēloņiem nepietiekamai AH kontrolei. Pētījuma mērkis bija izvērtēt pacientu paškontroli un identificēt faktorus, kas ietekmē pacientu līdzestību AH ārstēšanā ģimenes ārsta praksē.

Metodes

AH pacientu anketēšana ģimenes ārstu praksēs. MS Excel, IBM SPSS datu analīzei.

Rezultāti

Pētījumā piedalījās 93 pacienti vecumā no 42-68 gadiem. 62,1% sievietes un 37,9% vīrieši. Spiediena kontroli veica 80% pacientu. No sievietēm spiediena kontroli mājās veica 74,6 %, bet no vīriešiem 88,9%. Tonometrs mājās ir 77,9% pacientu. 55,2% no pacientiem ar ienākumu līmeni 65-430 eiro mēnesī un 87,9% no pacientiem, kuru ienākumu līmenis >430 eiro mēnesī, ir iegādāts tonometrs. 23,2% pacientu ikdienā assinspiedienu nekontrolē. 45,3% pacientu assinspiedienu mēra 1 reizi dienā. 16,8 % - 2 reizes dienā, bet 9,5% mērīšanu veic neregulāri. AH terapiju ir pārtraukuši 47,4% pacientu. Ar ienākumu līmeni 65-430 eiro mēnesī terapiju pārtaukuši 48,3% pacientu. No pacientiem ar ienākumu līmeni >430 eiro mēnesī terapiju pārtraukuši 47,0%. 62,2 % pacientu AH terapijas pārtraukšanai kā iemeslu norādīja pašsajūtas uzlabošanos, 35,6%- zāļu lietošanas aizmiršanu. Optimālu asinsspiediena līmeni zināja 78,9% pacientu, 100 % pacientu ar augstāko, 61,9% pacientu ar vidējo vispārējo izglītības līmeni, 81,13% pacientu ar vidējo profesionālo izglītību zināja optimālu spiediena līmeni. 70,5% pacientu pēc AH diagnostikas mainīja ēšanas paradumus un samazināja treknu produktu lietošanu, sāls daudzumu uzturā. Pirms AH diagnosticēšanas smēķēja 36 pacienti (37,9%), pēc AH diagnosticēšanas smēķēšanu turpināja 12 pacienti no 36 (33,3%), bet 24 pacienti (66,7%) smēķēšanu pārtrauca.

Secinājumi

1. Sievietes un vīrieši asinsspiedienu mājās kontrolē vienādi bieži. 2. Pacienti, kuru ienākumu līmenis ir zemāks par minimālo mēnešalgu, tonometru iegādājušies retāk kā pacienti ar augstāku ienākumu līmeni. 3. Visbiežāk pacienti mājās asinsspiedienu kontrolē 1 reizi dienā. 4. Jo augstāks ir izglītības līmenis, jo vairāk pacientu veic asinsspiediena kontroli. 5. Pacientiem ar augstāku izglītības līmeni zināšanas par optimālu asisnsspiediena līmeni ir labākas. 6. Sadalījums starp zāļu lietošanas aizmiršanas biežumu ir vienāds abiem dzimumiem. 7. Galvenie faktori, kas ietekmē AH terapijas pārtraukšanu, ir pacientu pašsajūtas uzlabošanās un aizmāršība. Finansiālais stāvoklis neietekmē terapijas pārtraukšanu.

Introduction, aim of the study

The prevalence of arterial hypertension (AH) is high in Latvia and cardiovascular diseases are among the most common causes of death. Lack of patient compliance and self-monitoring is one of the main causes of poor control of AH. The aim of this study was to assess patient self-monitoring and to identify factors that influence patient adherence to AH treatment in a family physicians practice.

Methods

Questionnaire survey of AH patients in family physicians practice. MS Excel, IBM SPSS for data analysis.

Results

93 patients aged 42-68 years participated in the study from which 62.1% women and 37.9% men. Blood pressure (BP) monitoring was performed by 80% of patients. 74.6% of women and 88.9% of men performed BP monitoring at home. Tonometer at home was present in 77.9% of patients. 55.2% of patients with an income level of 65-430 €/month and 87.9% of patients with an income level >430 €/month own a tonometer. 23.2% of patients do not monitor their blood pressure on a daily basis. 45.3% of patients have their blood pressure measured once a day. 16.8% measure twice a day and 9.5% measure occasionally. 47.4% of patients have discontinued AH therapy. With an income level of 65-430 €/month, 48.3% of patients have stopped therapy. 47.0% of patients with income >430 €/month have discontinued therapy. 62.2% of patients reported improvement of their well-being as the reason for stopping AH therapy, 35.6% discontinued the treatment because of forgetfulness. 78.9% of patients knew the optimal blood pressure level, 100% of patients with the highest level of education, 61.9% of patients with general secondary education, 81.13% of patients with vocational secondary education knew the optimal blood pressure level. 70.5% of patients changed their eating habits and reduced the consumption of fatty foods and salt in their diet after AH diagnosis. 36 patients (37.9%) smoked before AH diagnosis, 12 out of 36 (33.3%) continued smoking after AH diagnosis, but 24 patients (66.7%) stopped smoking.

Conclusions

1.Women and men check their blood pressure at home with the same frequency. 2. Patients with incomes below the minimum wage were less likely to buy a tonometer than those with higher income. 3. Patients are most likely to check their blood pressure at home once a day. 4.. The higher the level of education, the more patients control their blood pressure at home. 5. Patients with a higher level of education have a better knowledge of the optimal level of blood pressure. 6. The distribution of the frequency of forgetting to take a medicine is the same for both sexes. 7. The main factors influencing discontinuation of AH therapy are improvement in patients' well-being and forgetfulness. Financial situation does not influence treatment discontinuation.