Muguras lejasdaļas sāpju saistība ar depresiju

Abstract

Muguras lejasdaļas sāpes ir mūsdienu pasaules aktuāla medicīnas problēma, kas īpaši skar cilvēkus darbspējas vecumā. Depresija, trauksme un psihoemocionālie faktori ir riska faktori gan jaunu muguras sāpju epizožu attīstībai, gan sāpju pāriešanai hroniskā formā, ārstēšanas procesa paildzināšanā un efektivitātē. Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot vai pastāv saistība starp muguras lejasdaļas sāpēm un depresijas kā arī trauksmes simptomiem. Pētījums tika veikts izmantojot anketu, kas publicēta tiešsaistē, laika periodā no 2020. gada 30.novembra līdz 2021.gada 31.janvārim. Anketas jautājumi ietvēra informāciju par respondenta dzimumu, vecumu, dzīvesvietu, ienākumu līmeni mēnesī, muguras lejasdaļas sāpju intensitāti skalā 0-10 un to ilgumu, trauksmes un depresijas simptomiem un to intensitāti, kā arī informāciju par pacienta lietotajiem medikamentiem. Depresijas simptomu noteikšanai tika izmantots PHQ-9 tests, savukārt, trauksmes simptomu noteikšanai GAD-7 tests. Pētījuma rezultāti: Kopumā pētījumā piedalījās 181 respondents, vidējais vecums 34,31 gadi. No 181 respondenta 170 bija sievietes (93,90%) un 11 vīrieši (6,10%). Anketas aizpildīšanas brīdī par muguras lejasdaļas sāpēm sūdzējās 85,64% (155/181) respondenti, savukārt, divu nedēļu periodā skaits sasniedza 95,03% (172/181). Visbiežāk muguras lejasdaļas sāpju intensitāte tika raksturota kā mērena. Vairāk kā puse respondentu cieta no hroniskām muguras lejasdaļas sāpēm (52,49%, 95/181), 29,28% (53/181) regulāri lietoja medikamentus sāpju kontrolei. Visbiežāk bija sastopami viegli depresijas simptomi (30,39%, 55/181), kā arī viegli trauksmes simptomi (31,49%, 57/181). Kopumā 37,60% (68/181) lietoja medikamentus psihisko saslimšanu ārstēšanai. Tika atrasta statistiski nozīmīga, negatīva korelācija starp respondentu vecumu un depresijas (p<0,01), trauksmes (p<0,01) simptomu smaguma pakāpi. Muguras lejasdaļas sāpju intensitāte atšķīrās dažādos Latvijas reģionos (p=0,01), kā arī negatīvi korelēja ar zemu izglītības līmeni (p=0,03). Depresijas un trauksmes simptomi vāji, pozitīvi korelēja ar muguras lejasdaļas sāpju intensitāti (attiecīgi p=0,02 un p=0,01). Hronisku sāpju pacientiem depresijas līmenis bija augstāks (p=0,02). Secinājumi: Pastāvēja statistiski nozīmīga saistība starp muguras lejasdaļas sāpēm un depresijas un trauksmes simptomu intensitātes pakāpi. Muguras lejasdaļas sāpju intensitāti ietekmēja respondenta dzīvesvieta un izglītības līmenis. Depresijas intensitāti ietekmēja tādi faktori kā vecums un hroniskas sāpes, savukārt, trauksmes līmeni ietekmēja respondenta vecums.

Low back pain is a topical medical problem nowadays, which especially affects people of working age. It is known that depression, anxiety and psycho-emotional factors are risk factors for the development of new episodes of back pain, as well as for transition of pain to chronic form, prolongate the treatment process and decrease its effectiveness. The aim of this study was to determinate whether there was an association between low back pain and symptoms of depression and anxiety. The study was conducted using a questionnaire published online in the time of period from November 30th, 2020 to January 31st, 2021. Questions included information about respondent’s gender, age, place of residence, monthly income level, intensity (scale 0-10) and duration of low back pain, and anxiety and depression symptoms, and information about used medication. To determinate symptoms of depression, the PHQ-9 test was used, while GAD-7 test was used to evaluate symptoms of anxiety. Study results: In total, 181 respondents participated in the research, the average age was 34.31 years. Of the 181 respondents, 170 were women (93.90%) and 11 men (6.10%). At the time of filling in the questionnaire, 85.64% (155/181) of the respondents complained about low back pain, while in the two-week period the number has reached 95.03% (172/181). The intensity of low back pain was most often described as moderate. More than half of the respondents suffered from chronic low back pain (52.49%, 95/181), 29.28% (53/181) regularly used medications for pain control. The most common were mild depressive symptoms (30.39%, 55/181) and mild anxiety symptoms (31.49%, 57/181). Overall, 37.60% (68/181) used medication to treat mental illness. Statistically significant negative correlation were found between the age of the respondent and the severity of symptoms of depression (p <0.01), anxiety (p < 0.01). The intensity of low back pain differed in different regions of Latvia (p = 0.01), as well as was negatively correlated with a low level of education (p = 0.03). Symptoms of depression and anxiety weakly, positively correlated with low back pain intensity (p = 0.02, p = 0.01). Depression rates were higher in patients with chronic pain (p = 0.02). Conclusions: There was a statistically significant association between low back pain and the severity of depressive and anxiety symptoms. The intensity of low back pain was influenced by the respondent's place of residence and level of education. The intensity of depression was influenced by factors such as age and chronic pain, while the level of anxiety was influenced by the age of the respondent.