Anafilakses biežums, klīniskās izpausmes, biežākie cēloņi un galvenie terapijas principi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā 2015. – 2020. gadā

Abstract

Anafilakse ir akūta, smaga, dzīvību apdraudoša, sistēmiska alerģiska reakcija. Diemžēl, anafilaktiskas reakcijas bērniem joprojām mēdz tikt neatpazītas, kā arī pasaulē ar vien aktuālāki kļūst jautājumi par anafilakses incidences pieaugumu un ilgtermiņa terapijas pieejamību. Pētījuma mērķis: aplūkot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā fiksētos anafilakses gadījumus, kas norisinājušies pēdējo 6 gadu laikā, kā arī izvērtēt 2014.gadā izstrādātā BKUS anafilakses algoritma realizāciju praksē. Metodes: darbs tika veikts retrospektīvi, izmantojot BKUS elektroniskās datu bāzēs “Andromedas” un “Saules” esošās pacientu vēstures. Tika apskatīti pacienti no dzimšanas līdz 18 gadu vecumam ar SSK-10 kodiem T78, T78.0, T78.1, T78.2, T78.3, T78.4, T78.8, T80.5 un T88.6. Anafilakses esamība tika izvērtēta anafilakses klīniskajiem diagnostikas kritērijiem. Datu analīze tika veikta, izmantojot “IBM SPSS”. Rezultāti: Tika apskatītiem 262 gadījumi, anafilakses klīniskajiem diagnostikas kritērijiem atbilda 54 (20.6%). Anafilaktisko reakciju skaitā kopš 2015. līdz 2020. gadam netika novērotas atšķirības (p=0.069). Anafilaksi novēroja biežāk pacientiem no 1 līdz 4 gadu vecumam (42.6% (p<0.001)). Potenciālais ierosinātājs 65.9% gadījumos bija pārtika, 9.1% insektu inde un 4.5% medikamenti, visbiežākais cēlonis bija rieksti (21.6% (p<0.001)), statistiski nozīmīgas asociācijas starp ierosinātājiem un vecuma grupām netika novērotas (p=0.144). Klīniskā ainā 88.9% tika dokumentēta elpceļu iesaiste, 37% kuņģa zarnu trakta iesaiste, 27.8% kardiovaskulārās sistēmas iesaiste un 88.9% ādas un gļotādu iesaiste. Kardiovaskulārus simptomus, tai skaitā hipotensiju, biežāk novēroja 15 līdz 18 gadu vecumā (attiecīgi 100% (p=0.007) un 75% (p=0.043)). Smagu anafilaktisku reakciju novēroja 22.2%. Smaga anafilakse biežāk tika novērota 15 līdz 18 gadu vecumā (75% (p=0.025)). Skābekli akūtā terapijā saņēma 8 % no pacientiem ar anafilakses algoritmam atbilstošām indikācijām, savukārt, salbutamola inhalācijas 50%. Adrenalīnu akūtā terapijā saņēma 46.3% anafilakses pacientu, anti-histamīnus 90.7% un kortikosteroīdus 66.7%. Taču no 2015. līdz 2020. gadam adrenalīna pielietošanas biežums ir palielinājies no 20 % līdz 56 %, ar augstāko rādītāju 2018.gadā (72.2% (p=0.026)). Epinefrīna autoinjektors, izrakstoties no stacionāra, tika nozīmēts 81.5% no anafilakses pacientiem. Nozīmējumu proporcionālais skaits ar katru gadu ir pieaudzis, izņemot 2017. gadu, un gan 2019., gan 2020. gadā visi anafilakses pacienti ir saņēmuši atbilstošu nozīmējumu (p=0.001). Secinājumi: BKUS fiksēto anafilaktisko reakciju skaits 6 gadu griezumā nebija pieaugošs, biežākais potenciālais cēlonis bija pārtikas alerģija un no viena līdz četru gadu vecumam anafilaktiskas reakcijas novēroja vidēji četras reizes biežāk. BKUS apstiprinātā anafilakses algoritma realizācija praksē bija nepilnīga, taču ar pozitīvu dinamiku laikā. Iegūtie rezultāti liek domāt, ka situācijas tiek labāk atpazītas, novērtētas un atbilstoši ārstētas

Anaphylaxis, or the most severe form of an allergic reaction, is an acute, severe, life-threatening, systemic allergic reaction Unfortunately, anaphylactic reactions in children continue to be unrecognized. Additionally, in the world, the increased incidence of anaphylaxis and the availability of long-term treatment are becoming more topical The aim of the study is to describe cases of anaphylaxis recorded at the Children's Clinical University Hospital occurring during the last 6 years and to evaluate the usage of BKUS anaphylaxis algorithm, developed in 2014, in practice. Methods: The work was performed retrospectively by using existing patient histories of BKUS in electronic databases “Andromeda” and “The Sun.” Patients from birth to age 18 with ICD-10 codes T78, T78.0, T78.1, T78.2, T78.3, T78.3, T78.4, T78.8, T80.5 and T88.6. The presence of anaphylaxis was evaluated according to clinical diagnostic criteria for anaphylaxis. The data analysis was conducted using the “IBM SPSS v27”. Results: Of the 262 clinical cases 54(20.6%) met the clinical diagnostic. No differences were observed in the number of anaphylactic reactions between 2015 and 2020 (p=0.069). Anaphylaxis was more common in patients aged 1 to 4 years (42.6% (p< 0.001)). Potential cause in 65.9% of cases was food, in 9.1% insect poison and 4.5% drugs. In clinical presentation, 88.9% documented respiratory involvement, 37% gastrointestinal involvement, 27.8% cardiovascular system involvement and 88.9% skin and mucous membranes involvement. A severe anaphylactic reaction occurred in 22.2% and it was seen more frequently at the age group of 15 to 18 (75% (p = 0.025)). Acute oxygen therapy was administered in 8% of patients with indications corresponding to the anaphylaxis algorithm, while salbutamol inhalation was done in 50% of cases. Acute adrenaline administration was done in 46.3% of patients with anaphylaxis, antihistamines in 90.7% and corticosteroids in 66.7% of cases. However, between 2015 and 2020, the frequency of adrenaline use has increased from 20% to 56%, with the highest percentage in 2018 (72.2% (p =0.026). Epinephrine autoinjector was prescribed to 81.5% of anaphylaxis patients, its proportional number has increased annually, apart from 2017, and in both 2019 and 2020 all anaphylaxis patients received appropriate prescriptions (p = 0.001). Conclusions: The number of observed anaphylactic reactions in BKUS in 6 years was not increasing, the most common potential cause was food allergies. In the age group between one and four years, anaphylactic reactions occurred on average four times more frequently. The usage of the BKUS approved anaphylaxis algorithm was incomplete, but with positive upward trend. An increase in the frequency of adrenaline use in acute treatment for anaphylaxis suggests that situations are better identified, evaluated, and treated appropriately.