Ātriju starpsienas defektu transkatetrālas slēgšanas rezultāti Bērnu klīniskajā universitātes slimnīca no 2008.-2018. gadam

Abstract

Transkatetrāla slēgšana mūsdienās ir izvēles metode II tipa (secundum tipa) ātriju starpsienas defekta slēgšanai. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) šī metode tiek veikta no 2008. gada. Līdz šim nav veikti pētījumi par transkatetrālas slēgšanas rezultātiem bērniem Latvijā, Tā kā iedzimtas sirdskaites tiek ārstētas vienīgi BKUS, pētījuma dati atspoguļo rezultātus par visu Latvijas bērnu populāciju. Darba mērķis bija izvērtēt ātriju starpsienas defektu transkatetrālas slēgšanas rezultātus un drošību bērniem BKUS. Pētnieciskais darbs tika izstrādāts kā jaunākās pieejamās literatūras apskats par ātriju starpsienas defektiem, to klīnisko manifestāciju ārstēšanas metodēm un rezultātiem, komplikācijām. Retrospektīvā aprakstošā pētījumā tika atlasītas un analizētas 94 pacientu slimības vēstures pacientiem, kuriem transkatetrāli slēgts ASD laika periodā no 2008. - 2018. gadam BKUS. Tika izvērtēti pacientu demogrāfiskie dati, vecums, diagnosticējot patoloģiju un manipulācijas laikā, slimības klīniskie simptomi, sūdzības, objektīvā un ehokardiogrāfiskā atrade pirms un pēc ASD slēgšanas, komplikāciju (slēdzējierīces embolizācija, sirds ritma traucējumi, atlieku defekts u.c.) biežums. Dati tika salīdzināti ar citu valstu pētījuma rezultātiem un izdarīti secinājumi. Datu apkopošanai un uzglabāšanai izmantota Office 365 Microsoft Excel un statistiski apstrādāti ar SPSS Statistics 26.0 programmu. Klīnisko un antropometrisko datu raksturošanai lietotas aprakstošās statistikas metodes. Aprēķināti centrālās tendences rādītāji ( vidējais aritmētiskais, mediāna) un kategorisku vērtību grupu procenti. Datu atbilstība normālajam varbūtību sadalījumam pārbaudīta ar Kolmogorova - Smirnova testu. Lai salīdzinātu mainīgā vērtības atšķirības starp divām neatkarīgām neparametriskām grupām tika izmantots Manna – Vitnija U tests. Tika pielietots Pearson Chi – squared tests. Datu statistiskās analīzes rezultātā novērtēti pētāmo pazīmju parametri grupās, pārbaudīta pazīmju savstarpējā saistība, izvērtējot statistiskās hipotēzes būtiskuma līmeni p. Par statistiski ticamu pieņemta p vērtība, kas < 0,05. Pētījumā analizēti 94 pacienti, no kuriem 61.7 % sievietes, 38,3 % vīriešu dzimuma pārstāvji. Pacientu vidējais vecums, diagnosticējot ASD, bija 5.45 gadi ( IQR 1-9,5), vecums manipulācijas brīdī 6.85 (IQR 3-10). Vidējais ASD izmērs 13,84 mm ( IQR 12-15 mm). 14,9% papildus ASD bija vēl kāda iedzimta sirds – asinsvadu patoloģija. ASD galvenokārt tika diagnosticēts, izmeklējot pacienta sūdzības (30,9%), izklausot troksni uz sirds (26.6 %) un 5,3 % gadījumu bija pozitīva ģimenes anamnēze. 76,6 % gadījumu pacientiem bija kardiomegālija, elektrokardiogramma vairumā gadījumu ( 66 %) bija norma. No 94 pacientiem, kam veikta manipulācija, 93,6 % gadījumu operācijas iznākums bijis sekmīgs, 6.4 % operācija komplicējās ar nesekmīgu ierīces nostiprināšanu, oklūdera embolizāciju. Komplikāciju biežums korelēja ar ehokardiogrāfiski noteikto ASD izmēru (mm), kas b

Transcatheter ASD closure today is the method of choice for type II (secundum type) rapid closure of a septal defect. This method has been performed at the Children's Clinical University Hospital (CCUH) since 2008. To date, no studies have been performed on the results of transcatheter closure in children in Latvia, as congenital heart disease is treated only in CCUH; the study data reflect the entire population of children in Latvia. The work aim was to evaluate the result of transcatheter closure of atrial septal defects and the safety of children's CCUH. The research was developed as a review of the latest available literature about atrial septal defects clinical manifestations, transcatheter closure methods and outcomes, complications. In a retrospective descriptive study the medical histories of 94 CCUH patients with transcatheter-closed ASD from 2008-2018 were selected and analyzed. Patient demographics, age during diagnostic pathologies and manipulations, clinical symptoms of disease, complaints, objective and echocardiographic findings before and after ASD closure, incidence of complications (closure embolization, arrhythmia, residual defect, etc.) were evaluated. The data were compared with the results and conclusions of studies in other countries. Office 365 Microsoft Excel and SPSS Statistics 26.0 were used for data collection and storage. Descriptive statistical methods were used to characterize clinical and anthropometric data. Central trend indicators (arithmetic mean, median) and percentages of categorical value groups have been calculated. The compliance of the data with the normal probability distribution was tested by Kolmogorov - Smirnov test. To compare key values, the only differences between the two independent contingency groups were the Mann - Whitney U tests. Pearson Chi - square tests were used. As a result of statistical analysis of the data, the parameters of the studied features in groups were evaluated, the interrelation of features was tested, evaluating the level of significance of the statistical hypothesis p. A p value of <0.05 was considered statistically significant. The study analyzed 94 patients, of whom 61.7% were female and 38.3% were male. The mean age of patients diagnosed with ASD was 5.45 years (IQR 1-9.5), and the age at the time of manipulation was 6.85 (IQR 3-10). The average ASD size is 13.84 mm (IQR 12-15 mm). 14.9% in addition to ASD had another congenital cardiovascular pathology. ASD was mainly diagnosed by examining the patient's complaints (30.9%), listening to heart murmur (26.6%) and having a positive family history in 5.3% of cases. 76.6% of patients had cardiomegaly, and the electrocardiogram was normal in most cases (66%). Of the 94 patients who underwent manipulation, in 93.6% of cases the outcome of the operation was successful, in 6.4% of the cases was complicated by unsuccessful attachment of the device, embolization of the occluder. The incidence of complications correlated with a hi