Indikācijas nieru aizstājterapijas uzsākšanai bērniem ar hronisku nieru slimību

Abstract

Hroniska nieru slimība (HNS) bērnu vecuma pacientu vidū ir reta un progresējoša saslimšana, kas bieži noved pie nieru aizstājterapijas (NAT) uzsākšanas. Latvijā šobrīd nav izpētīti un apkopoti dati par bērnu vecuma pacientiem ar HNS, kuriem uzsākta NAT, un tas, vai šie pacienti atradušies nefrologa vai ģimenes ārsta uzraudzībā pirms NAT uzsākšanas un tiek savlaicīgi sagatavoti NAT uzsākšanai. Darba mērķis ir izvērtēt indikācijas NAT uzsākšanai bērniem ar HNS BKUS Nefroloģijas nodaļā un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas (ZKRS) stacionētiem pacientiem laika posmā no 2009. gada līdz 2019. gadam. Tika veikta retrospektīva slimības vēsturu analīze, kur par uzdevumu tika izvirzīts apzināt pacientus ar HNS, kuriem uzsākta NAT, apkopot HNS etioloģiju, izvērtēt pacientu ar HNS laboratoros un instrumentālos datus, izvērtēt pacientu klīniskos datus pirms NAT uzsākšanas. Iegūtie dati tika apkopoti, analizēti un statistiski apstrādāti, izmantojot Office 365 Microsoft Excel, SPSS Statistics datorprogrammas. Pētījumā tika analizēti 20 pacienti. Iegūtajos datos tika konstatēts, ka 25% pacienti ir meitenes, bet 75% zēni. Vidējais vecums ir 10,2 gadi, galvenais etioloģiskais faktors ir iedzimtas saslimšanas un obstruktīva uropātija – 50%. Tām seko HNS pēc akūtas nieru mazspējas - 25% un glomerulonefrīti - 20%, kā arī citas saslimšanas - 5%. No laboratorajiem izmeklējumiem tika konstatēts, ka 100% pacientu seruma kreatinīna līmenis pārsniedza vecumam atbilstošas normas, 70% uzsākot NAT sasnieguši hronisku nieru slimību ar vidējo GFĀ 12,9 ml/min/1,73m2, 100% pacientiem ir palielināts urīnvielas daudzums serumā, 77,8% pacientiem ir hiperkaliēmija, 62,5% pacientiem ir hiperfosfatēmija, 31,25% pacientiem ir hipokalciēmija, 89% pacientiem ir anēmija. Analizējot klīniskos datus, tika secināts, ka 35,29% bija konstatēta slikta dūša, vemšanas epizodes pirms NAT uzsākšanas, 37,5% pacienti kā sūdzību min elpas trūkumu, un tahipnoja raksturīga 6,25% pacientiem, 62,5% pacientiem ir saglabāta diurēze, 25% raksturīga oligūrija un 12,5% raksturīga anūrija, 62,5% pacientiem netiek konstatētas hiperhidrācijas pazīmes, 6,3% pacientiem ir plaušu tūskas pazīmes un 31,2% ir ascīta pazīmes, 60% gadījumu pacientu arteriālais spiediens bija virs 95% percentīles, 22,3% procentiem ir augšanas aizture. 70% NAT izvēles metode bija peritoneālā dialīze, 25% tā bija hemodialīze un 5% pacienti saņēmuši preemptīvu nieru transplantāciju. Rezultāti liecina, ka 70% atradās nefrologa vai ģimenes ārsta uzraudzībā, un tikai 15% procentiem NAT pieeja ir nodrošināta mēnesi pirms NAT uzsākšanas. NAT biežāk tiek uzsākta zēniem, un izplatītākā vecuma grupa ir 16-18 gadi, un NAT tiek uzsākta vadoties pēc klīniskām un laboratorām indikācijām. Pacientiem visbiežāk NAT tiek uzsākta pacientus savlaicīgi nesagatavojot un galvenā izvēles metode ir PD. Pirms NAT uzsākšanas pacienti lielākoties atradušies nefrologa vai ģimenes ārsta uzraudzībā.

Chronic kidney disease (CKD) is a rare and progressive disease in pediatric patients that often leads to the initiation of renal replacement therapy (RRT). The aim of the study is to evaluate the indications for the initiation of RRT in children with CKD in the CCUH and in the inpatients of the Northern Kurzeme Regional Hospital in the period from 2009 to 2019. A retrospective analysis of medical histories was performed where the tasks were to identify patients with CKD who have undergone RRT, to summarize the etiology of CKD, to evaluate laboratory and instrumental data of patients with CKD, to evaluate patients' clinical data before initiating RRT. The obtained data was collected, analyzed and statistically processed using Office 365 Microsoft Excel, SPSS Statistics software. The study analyzed 20. The data showed that 25% - girls and 75% - boys. The mean age at initiation of RRT - 10,2 years, but the main etiological factor - congenital and obstructive uropathy - 50%, followed by chronic kidney disease after acute renal failure - 25% and glomerulonephritis - 20%, as well as other diseases - 5%. From laboratory tests it was found that 100% of patients had serum creatinine levels above the age-appropriate level, 70% had CKD with an average GFR of 12,9 ml/min/1,73m2 at the time of RRT initiation, 100% had increased serum urea, 77,8% of patients have hyperkaliemia, 89% of patients have anemia. Analysis of clinical data revealed that 35,29% had episodes of nausea or vomiting prior to initiating NAT, 37,5% of patients reported shortness of breath as a complaint, diuresis was maintained in 62,5% of patients, 25% with oliguria and 12,5% with anuria, 62,5% of patients with no evidence of hyperhydration, 31,2% with signs of ascites, 60% of patients had arterial pressure above the 95% percentile, 22,3% percent have growth retardation. Based on the patient's age and clinical condition it is decided to initiate RRT, and 70% of RRT was peritoneal dialysis (PD), 25% was hemodialysis (HD) and 5% of patients received preemptive kidney transplantation. The results show that 70% were under the supervision of a nephrologist and only 15% had RRT access one month prior the start of RRT. Most common age group when RRT is started is 16-18 years. The most common etiological factor leading to terminal kidney disease is obstructive uropathy and other congenital pathologies and RRT is initiated according to clinical and laboratory indications. In patients, NAT is most often initiated without timely preparation of patients and the main method of choice is peritoneal dialysis. Prior to initiating NAT, patients were mostly under the supervision of a nephrologist or family physicians.