Astmas diagnozes tendences no dzimšanas līdz pieaugušo vecumam bērniem Latvijā, kuri dzimuši no 2000. līdz 2005. gadam

Abstract

Astma kā viena no biežākajām bērnu hroniskajām saslimšanām spēj ietekmēt bērnu ikdienas dzīves kvalitāti, spēju iekļauties vienaudžu vidū, kā arī radīt diskomfortu slimības uzliesmojumu epizodēs. Astmai ir raksturīga mainīgas intensitātes klīnika un visbiežākā simptomātika ir sauss klepus, sēkšana un elpošanas grūtības. Astmas uzliesmojuma epizodes var ietekmēt un inducēt ne tikai alergēni, infekcijas, bet arī fiziskas aktivitātes un ārējās vides faktori kā gaisa piesārņojums, laikapstākļi, tabakas izstrādājumu dūmi utt. Pieaugot cilvēku vēlmei pēc lielāka komforta un labākas dzīves kvalitātes, attīstās tehnoloģijas, rūpniecība un tas arī ietekmē astmas diagnozes tendences visā pasaulē. Vairākos pētījumos pierādās, ka astmas diagnozes prevalence pieaug un tas saistīts ne tikai ar precīzāku, mūsdienīgāku diagnostisko pieeju, bet arī dažādu ārvides faktoru ietekmi uz mums visiem - gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tika veikts retrospektīvs pētījums Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcā, kurā tika apskatīta pieejamā medicīniskā dokumentācija un apkopoti gan ambulatoro pieņemšanu, gan stacionāro slimības vēsturu dati pacientiem ar diagnozi bronhiālā astma laika posmā no 2000. gada līdz 2005. gadam. Pacientu atlase notika atbilstoši izveidotajiem pētījuma atlases kritērijiem, pēc kuriem tika atlasīti pacienti, kas dzimuši 2000. gadā un vēlāk. Atlasīto pacientu visi pieejamie dati tika apskatīti līdz 18 gadu vecumam, lai izvērtētu Latvijas bērnu astmas diagnozes tendences. Kopumā pētījumā tika atlasīti 369 pacienti, no kuriem 234 (65,9%) bija zēni un 129 (34,1%) meitenes. No visiem gadījumiem 75,9% astmas ierosinātājs bija vīrusa etioloģijas, alerģiska astma tika konstatēta 18,4% gadījumu, jaukta tipa – 5,7%, kā arī gadu laikā 19,3% gadījumu vīrusa etioloģijas astmai pievienojās alerģiska komponente. Pēc pētījuma datiem astmas diagnozi vēlākā vecuma posmā atcēla 35% gadījumu, 40,4% astmas diagnoze saglabājās, bet 24,4% gadījumu anamnēzes dati nebija izsekojami un atrodami. Kā biežākie alergēni bērniem tika atrasts koku putekšņu panelis, mājas putekļu ērcīšu panelis un dzīvnieku spalvu panelis. Kā arī tika noskaidrots, ka laika posmā no 2003. gada līdz 2005. gadam stacionārā tika ārstēti aptuveni 2,5% pacienti ar astmas diagnozi, taču jāmin, ka dati ir nepilnīgi apgrūtinātās pieejamības un izsekojamības dēļ. Kopsavilkumā nākotnē šādu pētījumu būtu nepieciešams atkārtot ar atjaunotākiem un pieejamākiem datiem, lai precīzāk varētu izteikties par astmas diagnozes prevalenci bērniem. Latvijā, taču, salīdzot iegūtos datus ar pasaules literatūras datiem, var secināt, ka astmas diagnozes tendences Latvijā ir līdzīgas kā citviet pasaulē.

Asthma, as one of the most common chronic diseases in children, can affect the quality of children's daily lives, the ability to integrate among peers, and, of course, cause discomfort in episodes of outbreaks. Asthma is characterized by a clinic of variable intensity and the most common symptoms are dry cough, wheezing and difficulty breathing. Asthma outbreaks can be affected and induced not only by allergens, infections, but also by physical activity and the external environment such as air pollution, weather, tobacco smoke, and so on. As people desire for more comfort and a better quality of life grows, so does technology, industry, and the impact of asthma diagnosis around the world. Several studies show that the prevalence of asthma diagnosis is increasing, and this is related not only to a more accurate, modern diagnostic approach, but also to the impact of various environmental factors on all of us, both adults and children. A retrospective study was conducted at the Children's Clinical University Hospital to review the available medical records and to collect data on both outpatient admissions and inpatient medical histories in patients diagnosed with bronchial asthma between 2000 and 2005. Patients were selected according to the established study selection criteria, which were used to select patients born in 2000 and later. All available data of selected patients up to the age of 18 were reviewed to assess trends in the diagnosis of asthma in Latvian children. A total of 369 patients were selected for the study, of whom 234 (65.9%) were boys and 129 (34.1%) were girls. In 75.9% of cases the causative agent was viral etiology, allergic asthma was detected in 18.4% of cases, mixed type - 5.7%, as well as in 19.3% of cases of viral etiology asthma was accompanied by an allergic component. According to the study, the diagnosis of asthma at a later age was cancelled in 35% of cases, the diagnosis of asthma remained in 40.4%, but the data of 24.4% of cases were not traceable. The most common allergens in children were tree pollen panel, house dust mite panel and animal feather panel. It was also found that in the period from 2003-2005 approximately 2.5% of patients diagnosed with asthma were treated in hospital, but it should be mentioned that the data is incomplete due to difficult availability and traceability. In summary, in the future such a study would need to be repeated with more up-to-date and available data to be able to express more accurately the prevalence of asthma diagnosis in children in Latvia, but comparing the data with world literature, asthma diagnosis trends in Latvia are similar to elsewhere in the world.