Covid-19 klīnisko un epidemioloģisko pazīmju salīdzinājums bērnu populācijā ambulatorajā un stacionārā etapā Latvijā: aprakstošs retrospektīvs kohorta pētījums

Abstract

Covid-19 ir slimība, kuru ierosina jaunais 2019. gadā identificētais koronovīruss. Pirmo reizi jaunais koronovīruss tika identificēts cilvēku grupai ar pneimoniju 2019. gada decembrī Ķīnā. Neskatoties uz to, šobrīd vēl aizvien ir nepietiekamas zināšanas par slimības norises gaitu bērnu populācijā, bērnu lomu infekcijas transmisijā, slimības ilgtermiņa iznākumiem un to ietekmi uz bērnu veselību. Salīdzinot ar publicēto pētījumu apjomu pieaugušo populācijā, pētījumos iekļauto pacientu skaitu, jāsecina, ka Covid-19 bērniem ir maz izpētīta, pētīto bērna vecuma pacientu skaits nav samērojams ar pieaugušiem, turklāt pilnībā iztrūkst dati par slimības norisi ambulatorā etapā, kā arī ilgtermiņa iznākumiem. Pēdējā gada laikā kļuvis skaidrs, ka SARS-CoV-2 infekcija bērniem nav tik nekaitīga, kā sākumā tika uzskatīts. Novērots plašs infekciju spektrs – akūtas SARS-CoV-2 infekcijas ar dažādām smaguma pakāpēm, multisistēmu iekaisuma sindroms bērniem (MIS-C) un persistējoši simptomi pēc atveseļošanās, zināmi kā “garais Covid” vai Postcovid sindroms. Pētījumā noskaidrots, ka visbiežākais simptoms bērniem gan ambulatorā, gan stacionārā etapā ir drudzis. Ambulatorā etapa pacientiem var vairāk novērot tādus simptomus kā nogurumu, galvassāpes un ožas/ garšas zudumu, bet stacionāra pacientiem – klepu, iesnas un nogurums. Kopumā klīniskās manifestācijas bērniem ir nespecifiskas, bērniem var būt grūti tās aprakstīt un vecākiem grūti pamanīt šos simptomus. Ir svarīgi pievērst uzmanību šiem Covid-19 specifiskajiem simptomiem, kā piemēram, nogurums, galvassāpes, miaļģija un ožas/garšas zudums, lai diagnosticētu infekciju pēc iespējas ātrāk.

COVID-19 is caused by severe acute respiratory syndrome coronavirus 2 (SARS-CoV-2). For the first time, the new coronovirus was identified in a group of people with pneumonia in December 2019 in China. Nevertheless, there is currently insufficient knowledge of the progress of the disease in the paediatric population, their role in the transmission of infection, the long-term outcomes of the disease and its impact on child’s health. Compared to the number of published studies in the adult population, the paediatric patients have been poorly studied; the number of paediatric patients studied is not comparable to adults, and there is a complete lack of data on outpatient setting patients and long-term outcomes. Over the past year it has become clear that Covid-19 in children is not as innocent as first thought, as we have seen there is a wide infection spectre in children: acute COVID-19 infections of various severity grades, multisystem inflammatory syndrome (MIS-C), as well as persistent symptoms after recovery, known as “long COVID) or the postcovid syndrome. Study shows that the most common symptom in children in the outpatient and inpatient setting is fever. The ambulatory (outpatient) patients more often have fatigue, headache and loss of taste/smell, while the hospitalized (inpatient) patients – cough, rhinorrhoea and fatigue. In general, clinical manifestations in children are non-specific, it can be difficult for children to describe them and difficult for parents to notice these symptoms. It is important to focus on these COVID-19 specific symptoms, such as fatigue, headache, myalgia and loss of taste/ smell, to diagnose the infection as soon as possible.