Glikēmijas korekcijas iespējas senioriem ģimenes ārsta praksē

Abstract

Darba aktualitāte: Cukura diabēts ir bieži sastopama slimība. Seniori ir tā vecuma grupa, kura ir multimorbida un ir vairak pakļauta dažādām komplikācijām saistībā ar šo slimību. Ņemot vērā, ka ģimenes ārsti ir vislabāk informēti par visām šī pacienta saslimšanām, dzīves veidu, dzīves apstākļiem, fiziskām un mentālām spējām, viņi vislabāk ir spējīgi noteikt konkrētajam pacientam labāko terapiju. Darba mērķis: Izpētīt cukura diabēta terapijā izmantoto medikamentu grupas, noteikt slimības kompensācijas līmeni un noskaidrot komplikāciju biežumu saistībā ar cukura diabētu senioru grupā. Materiāli un metodes: Pētījumā tika izskatītas piecdesmit sešas Rīgas 1. slimnīcas pacientu ambulatorās kartiņas. Tika apkopoti dati par terapijā izmantoto medikamentu grupām, noteikts slimības kompensācijas līmenis un apkopoti dati par pacientu komplikācijām saistībā ar konkrēto slimību. Pacienti tika sadalīti četrās grupās: Grupa1 terapijā lieto metformīnu, Grupa2 – insulīnu, Grupa3 saņem dažādu citu grupu medikamentus monoterapija vai ievēro diētu, Grupa4 lieto kombinētu terapiju. Tāpat arī tika sadalīti pacienti trīs grupās, ņemot vērā slimības kompensācijas līmeni. Trešajā pētījuma daļā tika noteikts komplikāciju sastopamības biežums ņemot vērā apkopotos pacientu datus. Rezultāti un secinājumi: Pacientu vidējais vecums, kuri slimo ar cukura diabētu, ir 73,6 ± 7,3 gadi. Vidējais diagnozes noteikšanas vecums ir 64,4 gadi. Vidējais slimības ilgums ir 9,4 ± 6,2 gadi. Grupa1 videjais glikozes līmenis tukšā dūšā pirms terapijas uzsākšanas bija vidēji 7.9 mmol/l, bet pēc terapijas lietošanas 6,63 mmol/l. Glikētā hemoglobīna līmenis pirms terapijas bija vidēji 6,7%, bet pēc terapijas – 6,5%. Grupa2 vidējais glikozes līmenis tukšā dūšā pirms terapijas bija videji 10,2 mmol/l, bet pēc terapijas - 7,1 mmol/l. Pirms terapijas uzsākšanas vidējais glikēta hemoglobīna līmenis bija 8,1%, bet pēc terapijas - 6,8%. Grupa3 pirms terapijas uzsākšanas glikozes līmenis tukšā dūšā pacientiem vidēji bija 8,4 mmol/l. Pēc terapijas glikozes līmenis tukšā dūšā pacientiem mazinajās līdz 6,1 mmol/l. Glikolizētais hemoglobīns diagnozes noteikšanas laikā pacientiem vidēji bija 6,9%, bet pēc terapijas – 6,4%. Grupa4 pacientu glikozes līmenis tukšā dūšā diagnozes noteikšanas laikā bija 9,2 mmol/l, bet pēc terapijas saņemšanas – 7,2 mmol/l. Glikētais hemoglobīns pirms terapijas pacientiem vidēji bija 7,7%, bet pēc terapijas – 7,1%. Pacientus iedalot 3 grupās ņemot vērā slimības kompensācijas līmeni, kompensēts cukura diabēts ir 39,3% pacientu, apmierinoši kompensēts – 46,4%, slikti kompensēts – 14,3%. Metformīns (44,6%) un insulīns (17,9%) ir biežāk lietotās medikamentu grupas cukura diabēta terapijā dotajā izlasē. Konkrētajā izlasē 57% pacientu nav novērojamas komplikacijas saistībā ar slimību.

Objectives: Diabetes is a common disease. Seniors are the age group that is multimorbid and more prone to various complications of the disease. Given that GPs are best informed about all the patient's illnesses, lifestyle, living conditions, physical and mental abilities, they are best able to determine the best treatment for a particular patient. Aim of the study: To study the groups of drugs used in the treatment of diabetes, to determine the level of disease compensation and to find out the frequency of complications related to diabetes in the senior group. Materials and methods: Fifty-six outpatient cards of Riga 1. Hospital patients were evaluated in the study. Data were collected on the groups of drugs used in therapy, the level of disease compensation was determined, and data on patient complications related to the specific disease were collected. Patients were divided into four groups: Group1 used metformin, Group2 used insulin, Group3 received various other groups of monotherapy or followed a diet, Group4 used combination therapy. Patients were also divided into three groups according to the level of disease compensation. In the third part of the study, the incidence of complications was determined based on pooled patient data. Results and Conclusions: The mean age of patients with diabetes is 73.6 ± 7.3 years. The mean age of diagnosis is 64.4 years. The mean disease duration is 9.4 ± 6.2 years. Group 1 mean fasting glucose averaged 7.9 mmol/l before treatment and 6.63 mmol/l after treatment. The mean glycemic hemoglobin level was 6.7% before treatment and 6.5% after treatment. Group 2 mean fasting glucose averaged 10.2 mmol/l before treatment and 7.1 mmol/l after treatment. The mean glycated hemoglobin level was 8.1% before treatment and 6.8% after treatment. Group 3 fasting glucose averaged 8.4 mmol/l prior to initiation of therapy. After treatment, fasting glucose levels decreased to 6.1 mmol/l in patients. Glycolyzed hemoglobin averaged 6.9% of patients at diagnosis and 6.4% after treatment. Group 4 patients had an fasting glucose level of 9.2 mmol/l at diagnosis and 7.2 mmol/l after treatment. Glycemic hemoglobin averaged 7.7% of patients before treatment and 7.1% after treatment. Dividing patients into 3 groups taking into account the level of disease compensation, compensated diabetes is 39.3% of patients, satisfactorily compensated - 46.4%, poorly compensated - 14.3%. Metformin (44.6%) and insulin (17.9%) are the most commonly used classes of drugs in the treatment of diabetes. In this sample, 57% of patients had no complications associated with the disease.