Kardiovaskulāro slimību profilakse pacientu skatījumā

Abstract

Ievads. Pēc 2019.gada datiem, Latvijā kardiovaskulārās slimības (turpmāk KVS) ir galvenais nāves iemesls, kas sastāda 54% no kopējā mirušo skaita. Pasākumi KVS ārstēšanā un profilaksē ir ievērojami, bet mirstība no tām samazinās lēni. Kā viens no galvenajiem iemesliem tiek minēts pilnīga vai daļēja primārās profilakses ignorēšana, kas ir atkarīga gan no pacientu, gan no daudzu ārstu zināšanām un motivācijas trūkuma. Tā kā Latvijā saslimstība ar KVS ir augsta, būtiski ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību par KVS profilaksi un esošajiem riska faktoriem (RF). Mērķis. Izvērtēt iedzīvotāju informētību par KVS profilakses pasākumiem, kā arī informētības saistību ar esošiem KVS riska faktoriem Latvijas ģimenes ārstu praksēs. Materiāli un metodes. Darbs tiek klasificēts kā vienmomenta šķērsgriezuma pētījums, kurā iekļauti 103 pacienti vecumā no 40 līdz 65 gadiem no 10 dažādām ģimenes ārstu praksēm Latvijā. Pacientiem tika noteikti antropometriskie rādītāji, arteriālais spiediens, pulss, kā arī tika lūgts aizpildīt anketu par KVS RF un profilakses zināšanām. KVS RF tika analizēti vidēji starp visiem pacientiem un arī starp divām apakšgrupām: pacientiem, kas zina par KVS profilaksi (KVSP+) un pacientiem, kas nezina par KVS profilaksi (KVSP-). Dati tika ievākti, kodēti, analizēti un apstrādāti, izmantojot Microsoft Excel un IBM SPSS 26.0 programmas. Rezultāti. Pētījumā piedalījās 65 sievietes un 38 vīrieši. Vidējais pacientu vecums bija 51,8±6,99 gadi. Riska faktoru sastopamība pacientiem ģimenes ārstu praksēs: palielināts ĶMI 67%, paaugstināts holesterīna līmenis 37,9%, paaugstināts cukura līmenis 13,6 %, arteriālā hipertensija 27,2%, nelabvēlīga ģimenes anamnēze 51,5%, aktīvi smēķētāji 17,5% un nepietiekošas fiziskas aktivitātes bija 54,3% pacientiem. Par KVS profilaksi zināja 61% no visiem respondentiem. KVSP+ grupā bija 63 pacienti, no kuriem 40 bija sievietes un KVSP- grupā bija 40 pacienti, kur 25 bija sievietes. Vairums KVS RF bija izplatītāki KVSP+ grupā, bet statistiski būtiska atšķirība starp abām grupām tika atrasta trīs riska faktoros. KVSP- grupā statistiski būtiski sievietēm bija palielinātāks vidukļa apkārtmērs (p=0,034). KVSP+ grupā statistiski būtiski biežāk tika novērots palielināts cukura līmenis ( p=0,04 ), kā arī vairāk pacientiem bija nelabvēlīga ģimenes anamnēze (p=0,009). KVSP+ grupā statistiski nozīmīgi vairāk pacientiem bija piedāvāts veikt KVS riska novērtēšanu pie sava ģimenes ārsta ( p=0,039). Arī rekomendācijas KVS profilaksē statistiski būtiski biežāk bija sniegtas pacientiem KVSP+ grupā (p=0,005). Secinājumi. Aptaujāto ģimenes ārstu pacientu vidū KVS RF izplatība ir augsta. Par KVS profilakses pasākumiem zināja tikai mazliet vairāk par pusi no aptaujātajiem pacientiem. KVS RF klātbūtne būtiski neietekmē pacientu zināšanas par KVS profilaksi. Aktīva ģimenes ārstu iesaiste un rekomendāciju sniegšana varētu ievērojami uzlabot pacientu zināšanas par KVS profilaksi.

Introduction. According to the data from 2019, cardiovascular diseases (CVD further in the paper) have been the main cause of death, accounting for 54% of the total number of deaths registered in Latvia. Measures to treat and prevent CVD are noteworthy, but mortality is slowly declining. One of the main reasons is the complete or partial disregard for primary care prevention, which depends both on the patients’ willingness as well as the knowledge and motivation of many doctors. As the occurrence of CVD is high in Latvia, it is crucial to learn the awareness of the CVD prevention and existing risk factors (RF) among the citizens of Latvia. Aim of the paper. Assess the awareness of CVD prevention in Latvia as well as the perception of RF surrounding CVD in Latvian family doctor practices. Methods. The work is classified as a one-moment cross-sectional study. The sample consists of 103 patients in age 40 to 60 from 10 family doctor practices. Anthropometric parameters, blood pressure, and pulse were measured for all patients in the sample as well as a questionnaire on CVD RF and its prevention was conducted. CVD RFs were analyzed among all patients, taking average values, as well as two subgroups – patients who are aware of CVD prevention (CVDP+) and those who are unaware of CVD prevention (CVDP-). Data were collected, coded, analyzed, and processed in Microsoft Excel and IBM SPSS 26.0 software. Results. The study involved 65 female and 38 male participants. The mean age of patients was 51,8 ± 6,99 years. The results from measuring the incidence of RF in family doctor practices are the following – increased BMI 67%, higher cholesterol level than normal in 37,90%, increased sugar level 13,60%, arterial hypertension 27,20%, negative family anamnesis 51,50%, active smoking 17,50% and insufficient physical activity 54,30% among the patients. Among all respondents, 61% were aware of CVD prevention. There were 63 patients in the CVDP+ subgroup, of whom 40 were female, and 40 patients in the CVDP- subgroup, of whom 25 were female. The majority of CVD RFs were more common among patients from the CVDP+ subgroup, but a statistically significant difference was found in three risk factors. In the CVDP- subgroup, the woman had a statistically significant increase in waist circumference (p=0.034). Elevated sugar levels were statistically significantly more common in the CVDP+ subgroup (0.04), and more patients had negative family anamnesis (p=0.009). In the CVDP+ subgroup, statistically significantly more patients were offered to perform a CVD risk assessment with their family doctors (p=0.039). Recommendations for CVD prevention were also statistically significantly more often provided to patients in the CVDP+ subgroup (p=0.005). Conclusions. The prevalence of CVD RFs is high among the surveyed patients from family doctor practices. Only slightly more than half of the surveyed patients knew about CVD prevention. The presence of CVD RFs does not signific