Galvas smadzeņu funkcionālās magnētiskās rezonanses izmantošanas iespējas depresijas, sēru un bipolāri afektīvo traucējumu diagnostikā pieaugušajiem

Abstract

Ievads: Pasaulē joprojām tiek aktualizēta nepieciešamība noteikt un izanalizēt patofizioloģiskos mehānismus dažādām psihiatriskajām slimībām, kas būtu kā pirmais solis ceļā uz šo slimību diagnostiskās precizitātes veicināšanu un savlaicīgu ārstēšanas nozīmēšanu pacientiem gan psihiatrijas, gan psihoterapijas nozarēs. Pēdējo 20 gadu laikā arvien plašāk tiek analizēti galvas smadzeņu (GS) izmeklējumu attēlveidošanas rezultāti, meklējot bioloģiskos marķierus, lai varētu ne tikai precīzāk diagnosticēt indivīdus ar depresijas epizodi bipolāri afektīvo traucējumu (BAT) gadījumā, bet arī lai varētu veiksmīgi notikt diferenciāldiagnostika starp BAT un unipolāru (pirmreizēju vai rekurentu) depresiju (UD). Ļoti svarīgs solis nākotnē būtu arī spēt izmantot GS attēlveidošanas metodes sēru gadījumā konkrētu biomarķieru atklāšanai un identificēšanai, lai varētu ne tikai diferencēt normālās skumjas, sēras un UD savā starpā, bet arī savlaicīgi noteikt indivīdus ar palielinātu komplicēto sēru risku. Kā viena no GS attēlveidošanas metodēm ir funkcionālās magnētiskās rezonanses izmeklējums (fMRI), kas pēdējo 20 gadu laikā tiek plaši izmantots dažādos pētījumos ar BAT, UD un sēru procesa skartajiem indivīdiem, līdz ar to tai ir perspektīva kļūt nākotnē kā vērtīgai diagnostikas metodei gan psihiatrijā, gan psihoterapijā. Mērķis: Noteikt, kādas ir galvas smadzeņu funkcionālās magnētiskās rezonanses izmantošanas iespējas depresijas, sēru un bipolāri afektīvo traucējumu diagnostikā un diferencēšanā. Metodes: PubMed un ScienceDirect datubāzē tika meklēti kopā uzrakstīti tādi atslēgas vārdi kā (functional magnetic resonance imaging OR functional MRI, OR fMRI) AND (depression OR unipolar depression OR major depressive disorder OR bipolar disorder OR bipolar depression OR grief OR grieving OR mourning OR sorrow OR sad emotion). Tika apkopoti raksti, kas tapuši laika periodā no 2000. līdz 2021. gadam. Pētījumu izslēgšanas kritēriji bija pētījumi ar dzīvniekiem, dalībnieki, kas jaunāki par 18 g.v., specifiskas komorbiditātes un specifiska etniskā vai ģeogrāfiskā grupa. Rezultāti un secinājumi: Sākotnēji tik identificēti 878 raksti un, pamatojoties uz izslēgšanas kritērijiem, kopumā literatūras apskatā tika iekļauti 41 zinātniskais raksts. Literatūras atlase tika attēlota PRISMA FLOW diagrammas veidā. Gan UD, gan BAT, gan sēru gadījumā ir novērota izmainīta aktivitāte konkrētu GS struktūru reģionālajā aktivitātē un to funkcionālajā savienotībā, tomēr vēl nav atrastas būtiskas atšķirīgas iezīmes un biomarķieri, lai spētu diagnosticēt un diferencēt savā starpā BAT, UD un normālās un komplicētās sēras, izmantojot fMRI, jo analizēto pētījumu rezultāti bieži vien ir pretrunīgi un jo ir nepieciešams veikt vairāk pētījumu ar lielāku dalībnieku skaitu.

Introduction: It is still relevant in the whole world to identify and analyze the pathophysiological mechanisms of various psychiatric diseases, as a first step towards improving the diagnostic accuracy of these diseases and prescribing timely treatment to patients in the field of psychiatry and psychotherapy. Over the last 20 years, the results of brain imaging have been increasingly analyzed for biomarkers, not only to more accurately diagnose individuals during a depressive episode in bipolar disorder (BD), but also to successfully differentiate BD and major depressive disorder (MDD). A very important step in the future would also be to use brain imaging techniques in grief to detect and identify specific biomarkers, in order not only to differentiate between normal sadness, grief and MDD, but also to identify individuals at increased risk of prolonged grief disorder in a timely manner. One of the tools of brain imaging in neurosciences is functional magnetic resonance imaging (fMRI), which is widely used in various studies with individuals affected by BD, MDD and grief, and thus has the potential to become a valuable diagnostic method in psychiatry and psychotherapy in the future. Aim: To determine the possibilities of using functional magnetic resonance imaging of the brain in the diagnosis and differentiation of major depressive disorder, grief and bipolar disorder. Methods: The PubMed and ScienceDirect databases were searched for keywords such as (functional magnetic resonance imaging OR functional MRI, OR fMRI) AND (depression OR unipolar depression OR major depressive disorder OR bipolar disorder OR bipolar depression OR grief OR grieving OR mourning OR sorrow OR sad emotion). Articles from 2000 to 2021 were collected. Exclusion criteria were animal studies, participants under 18 years of age, specific comorbidities, and specific ethnic or geographical group. Results and conclusions: Initially, 878 articles were identified and, based on the exclusion criteria, a total of 41 scientific articles were included in the literature review. Literature selection was presented in the form of a PRISMA FLOW diagram. Altered activity in the regional activity of certain brain structures and its functional connectivity has been observed in MDD, BD and grief, but no common significant differences and biomarkers have yet been found to diagnose BD, UD and normal and complicated grief and to differentiate BD from UD and UD from grief using fMRI, because the results of the studies analyzed are often contradictory and because more studies with more participants are needed.