Please use this identifier to cite or link to this item: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2014-05_pd
Title: Cerebrāla infarkta radītas intrakraniālas hipertensijas ķirurģiskas ārstēšanas kritēriji. Promocijas darbs
Other Titles: Criteria for Surgical Treatment of the Intracranial Hypertension Caused by Cerebral Infarction. Doctoral Thesis
Authors: Keris, Valdis
Šlēziņš, Jānis
Keywords: promocijas darbs
Issue Date: 2014
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Citation: Šlēziņš, J. 2014. Cerebrāla infarkta radītas intrakraniālas hipertensijas ķirurģiskas ārstēšanas kritēriji: promocijas darbs: apakšnozare – ķirurģija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2014-05_pd
Abstract: Lai gan cerebrāla infarkta profilaksē, diagnostikā un ārstēšanā pēdējās desmitgadēs ir sasniegts ievērojams progress, cerebrāls infarkts joprojām ir viens no biežākajiem nespējas un nāves cēloņiem pasaulē. Promocijas darbs “Cerebrāla infarkta radītas intrakraniālas hipertensijas ķirurģiskas ārstēšanas kritēriji” ir veltīts vienai no neiroloģijas un neiroķirurģijas nozares aktualitātēm – tā saucamā, malignā vidējās smadzeņu artērijas (ACM – arteria cerebri media no lat.val) baseina cerebrālā infarkta ārstēšanai. Zināms, ka malignais ACM baseina cerebrālais infarkts ir smagākā insulta forma, kas ir sastopama apmēram 10% visu išēmisko insultu gadījumos. Ar ķirurģiju nesaistītās standarta un intensīvās terapijas ārstēšanas metodes nav pierādījušas savu efektivitāti – infarkta zonā attīstoties masīvai tūskai, pirmās nedēļas laikā no intrakraniālas hipertensijas un smadzeņu stumbra ķīlēšanās mirst aptuveni 80% pacientu, bet izdzīvojušajiem saglabājas dziļš neiroloģiskais deficīts un nespēja, tāpēc dekompresijas trepanācija tiek piedāvāta kā ķirurģiska alternatīva. Metodes racionālais pamatojums ir mākslīgi, kompensatori palielināt intrakraniālo telpu, tādējādi novēršot intrakraniālo hipertensiju un smadzeņu stumbra ķīlēšanos. Līdz šim pasaulē ir publicēti piecu starptautisku, randomizētu kontrolētu pētījumu rezultāti, kuros iekļauti 268 pacienti. Lai arī publicētie pētījumi sniedz pārliecinošu vispārīgu informāciju par dekompresijas trepanācijas pozitīvajiem efektiem, neapmierinošs klīniskais iznākums pēc operācijas joprojām ir bieži sastopams, jo trūkst statistiski ticamu kritēriju, kas dotu iespēju detalizētāk pamatot dekompresijas trepanācijas izvēli un prognozēt tās efektivitāti. Mūsu pētījuma mērķis bija noskaidrot ACM baseina cerebrāla infarkta pacientu daudzumu, kuriem potenciāli būtu apsverama dekompresijas trepanācijas veikšana, un zinātniski pamatoti noteikt kritērijus ar prognostisko vērtību attiecībā uz klīnisko iznākumu pēc dekompresijas trepanācijas pielietošanas. Pētījums sastāv no retrospektīvās un prospektīvās daļas. Retrospektīvi tika veikta 748 ACM baseina cerebrāla infarkta pacientu analīze. Atkarībā no klīniskās ainas smaguma, pacienti tika iedalīti viegla un smaga cerebrāla infarkta grupās. Atkarībā no tā, vai bija radioloģiski un/vai klīniski pierādījumi par smadzeņu tūsku, grupas tika sīkāk iedalītas. Visām grupām tika analizēta mirstība un nāves cēloņi. Prospektīvi 44 iekļaušanas kritērijiem atbilstoši pacienti tika randomizēti dekompresijas trepanācijas vai optimālās medikamentozās terapijas grupās. Katram pacientam tika noteikts cerebrālā infarkta tilpums un NIHSS skalas rādītājs. Pēc 6 un 12 mēnešiem tika izvērtēts klīniskais iznākums grupās, kā arī vecuma, cerebrālā infarkta tilpuma un NIHSS skalas rādītāja prognostiskā vērtība attiecībā uz iznākumu. Darba rezultātā noskaidrots, ka dekompresijas trepanācija ir potenciāli apsverama aptuveni 7% ACM baseina cerebrāla infarkta pacientu. Analizējot demogrāfisko un klīnisko kritēriju prognostisko vērtību, noskaidrots, ka pacienta vecums un cerebrālā infarkta tilpums ir kritēriji ar statistiski ticamu prognostisko vērtību attiecībā uz operācijas klīnisko iznākumu. Vecums virs 60 gadiem un cerebrālā infarkta tilpums virs 390 kubikcentimetriem ir saistīti ar neapmierinošu klīnisko iznākumu pēc operācijas. Savukārt sākotnējam NIHSS skalas rādītājam nav statistiski ticamas prognostiskas vērtības attiecībā uz klīnisko iznākumu pēc operācijas. Ņemot vērā pētnieciskajā darbā iegūtos rezultātus, ir kļuvis iespējams paredzēt potenciālo pacientu daudzumu, kam operācija būtu apsverama, kā arī precīzāk kā līdz šim definēt dekompresijas trepanācijas prognozi maligna ACM baseina cerebrāla infarkta pacientiem.
Description: Promocijas darbs izstrādāts: Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas nodaļā. Aizstāvēšana: 2014. gada 26. februārī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.
DOI: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2014-05_pd
License URI: http://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/
Appears in Collections:2010.–2014. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Files in This Item:


This item is licensed under a Creative Commons License Creative Commons