Cilvēka respiratorā sincitiālā vīrusa izraisīto dziļāko elpceļu infekciju klīniskais un molekulārais raksturojums hospitalizētiem bērniem Latvijā. Promocijas darbs

Abstract

Cilvēka respiratorais sincitiālais vīruss (HRSV) ir īpašs izaicinājums bērnu infekciju slimībās. Pirmkārt, tas ir visbiežākais dziļāko elpceļu infekciju izraisītājs agrīna vecuma bērniem, kas šajā grupā ir vadošais mirstības un hospitalizācijas iemesls. Otrkārt, tam nav pieejama efektīva specifiskā ārstēšana. Treškārt, lai arī efektīva un droša vakcīna ir globāla prioritāte, tās izstrāde kavējas I fāzes klīniskajos pētījumos. Viens no tās izveides apgrūtinājumiem – ātrā vīrusa mainība – tika analizēts šajā pētījumā. Trīs secīgu sezonu laikā pētījumā tika prospektīvi iekļauti 207 stacionēti bērni ar dziļāko elpceļu infekciju. Lai diagnosticētu HRSV un izšķirtu tā galvenās grupas, HRSV-A un B, šī pētījuma nolūkiem tika izstrādāta uz polimerāzes ķēdes reakciju balstīta metode, ar kuru 88 (42,5%) pētījuma pacientiem tika detektēta HRSV infekcija. HRSV epidemioloģiskās aktivitātes periods ilga no 51. līdz 19. gada nedēļai. Ikgadējo uzliesmojumu laikā HRSV izraisīja vairāk kā 90% bronhiolītu un 50% pneimoniju. Ar HRSV inficētie pacienti bija ievērojami jaunāki, un to vecums pārsvarā bija zem 6 mēnešiem. Ar molekulāro analīzi tika konstatēts, ka abu grupu vīrusi cirkulē paralēli, tomēr HRSV-A dominēja pirmajās divās sezonās, kurām sekoja HRSV-B dominanta sezona. Grupu ietvaros prevalēja viens genotips, NA1 (HRSV-A) un BA-IV (HRSV-B), kuri šajā laikā bija plaši izplatīti arī pasaulē. Statistiski ticamas klīniskās atšķirības starp dažādu grupu un genotipu izraisītajām infekcijām netika atrastas. 2012. gadā Latvijā tika konstatēts nesen atklātais HRSV-A genotips ON1, kuram raksturīgā 72 nukleotīdu duplikācija G gēnā tika izmantota, lai rekonstruētu tā globālo izplatību un populācijas dinamiku. Šis ir pirmais HRSV molekulārās epidemioloģijas pētījums Latvijā un tam ir gan lokāla, gan globāla zinātniskā novitāte. Tas aktualizē precīzu HRSV sezonalitātes datu nepieciešamību Latvijā. Tika atklāti vairāki jauni HRSV celmi, kuru sekvences ir deponētas GenBank datu bāzē. Šis pētījums ir pirmais, kas izvirza genotipa ON1 migrēšanas hipotēzi un populācijas dinamikas aplēses. Iegūtie dati var tikt izmantoti optimālākai imūnprofilakses pielietošanai riska grupas zīdaiņiem Latvijā un globālo sabiedrības veselības stratēģiju plānošanā.