Sekundārās profilakses analīze pacientiem pēc neatliekamās perkutānās koronārās intervences akūta koronārā sindroma gadījumā.

Abstract

Ievads. Kardiovaskulāro notikumu sekundārā profilakse ir ļoti svarīga saslimstības un mirstības mazināšanai pacientiem pēc AKS. Pētījumos ir pieradīta sekundārās profilakses nefarmakoloģisk pasākumu un farmakoterapijas efektivitāte pacienta prognozes uzlabošanai. Atbilstoši daudzu publicēto pētījumu datiem, līdz 40-75% pacientu pēc AKS nesaņem adekvātu farmakoterapiju un netiek īstenotas sekundāras profilakses rekomendācijas ambulatorajā periodā. Nelīdzestība ir saistita ar paaugstinātu mirstības un atkārtotas hospitalizācijas risku. Pētījuma mērķis ir pētīt sekundārās profilakses pasākumus pacientiem pēc neatliekamās perkutānās koronārās intervences (PKI) akūta koronārā sindroma (AKS) gadījumā. Materiāls un metodes. Prospektīvā garengriezuma novērojuma pētījumā tika izmeklēti 34 pacienti pēc neatliekamās PKI ar DES stenta implantāciju AKS dēļ. Pētījuma ilgums bija vidēji 7 mēneši. Pētījuma gaitā bija paredzēti pieci sekojoši pacientu kontakti ar klīnisko farmaceitu, lai veiktu pacienta aptauju ambulatorajā periodā, iegūtu datus par veikto izmeklējumu rezultātiem un terapijas mērķu sasniegšanu. Pētījuma rezultāti. Tikai 35% smēķētāju atmeta smēķēšanu un tik pat daudz pacientu ievēroja diētu. Sirds rehabilitācijas programmu izgāja 18% pacientu. Pētījuma beigās tikai 6 pacientiem no 9 bija korekta statīnu terapija un ZBLH mērķis <1,4 mmol/L tika sasniegts 2 pacientiem no 7. Aspirīna lietošana bija kļūdainā 18% pacientu, jo notika 5 dubultmedikācijas gadījumi. P2Y12 trombocītu receptoru inhibitoru lietošana 1 pacientam tika nepamatoti agri pārtraukta; 1 pacientām klūdaina un 89% pacientu korekti pielietota 7,5 mēnešu laikā un 67% pētījuma – beigās. Vidēji 68% pacientu radās nepieciešamība pēc klīniskā farmaceita iejaukšanas farmakoterapijā – vidēji 1 pacientam tika veiktas 3 iejaukšanas. Secinājumi. Dzīves veida pārmaiņas, rekomendācijas un to ievērošana pētījuma pacientiem nav pietiekoša, kas atspoguļojās mērķa rādītāju nesasniegšanā. Biežākās terapijas kļūdas ir medikamenta nelietošana, nekorekta medikamenta deva, lietošanas režīms un dubultmedikācija. Pētījumā iegūtus rezultātus var izmantot sekundārās profilakses pēc AKS efektivitātes uzlabošanai un farmakoterapijas kļūdu mazināšanai, tam būtu nepieciešami tālāki pētījumi. Kostina-Lavrentjeva, Marina. Sekundārās profilakses analīze pacientiem pēc neatliekamās perkutānās koronārās intervences akūta koronārā sindroma gadījumā. Maģistra darbs/ zinātniskais vadītājs Dr. med., Doc. Larisa Umnova. Rīga: RSU. 2021. lpp, . 87. lpp.

Introduction. Secondary prevention of cardiovascular events is very important in reducing morbidity and mortality in patients after ACS. Studies have shown the effectiveness of life style changes and pharmacotherapy in improving patient prognosis. According to many published studies, up to 40-75% of patients after ACS do not receive adequate pharmacotherapy and secondary prevention recommendations are not correctly implemented in the outpatient period after ACS. Low adherence to secondary prevention recomendations is associated with an increased risk of mortality and re-hospitalization. The aim of the study is to analyze secondary prevention measures in patients after primary percutaneous coronary intervention (PCI) in acute coronary syndrome (ACS). Materials and methods. A prospective longitudinal observational study examined 34 patients after primary PCI with DES stent implantation for ACS. The average duration of the study was 7 months. During the study, patients had five subsequent contacts with the clinical pharmacist in order to conduct a patient survey in the outpatient period, to obtain data of the performed examinations and the achievement of treatment goals. Study results. Only 35% of smokers quit smoking and the same number of patients followed prescribed diet. Eighteen percent of patients completed a cardiac rehabilitation program. At the end of the study, only 6 patients from 9 had correct stain therapy and LDLH target <1.4 mmol/L was reached in 2 patients of 7. Therapy with aspirin was not correct in 18% of patients due to double medications. P2Y12 inhibitor was discontinued unreasonably early in 1 patient and 1 patient had incorrect use of the drug. At the end of the study P2Y12 inhibitors were correctly used 67% of cases. On average, 68% of patients required the intervention of a clinical pharmacist in pharmacotherapy. An average of 3 interventions were performed in 1 patient. Conclusions. Lifestyle changes and pharmacotherapy are insufficient in the study patients, which was reflected in failure to achieve target values. The most common treatment errors are underuse of medications, incorrect medication dose and regimen and double medication. The results of the study can be used to improve the effectiveness of secondary prevention after ACS and to reduce pharmacotherapy errors, which would require further research.

Kostina-Lavrentjeva, Marina. Analysis of secondary prevention in patients after primary percutaneous coronary intervention due to acute coronary syndrome. Master's thesis / scientific supervisor Ph. D., Assist. Prof. Larisa Umnova. Rīga: RSU. 2021. lpp, . 87. lpp