Vankomicīna terapeitiskais zāļu monitorings divās Latvijas daudzprofila slimnīcās, ar un bez monitoringa protokola.

Abstract

Vankomicīns ir glikopeptīdu grupas antibiotika, kas darbojas pret dažāda veida Gram pozitīviem mikroorganismiem, tai skaitā, meticilīn-rezistento Staphylococcus aureus. Sistēmiskas infekcijas ārstēšanai, tas tiek ievadīts intravenozi, devas pielāgojot atkarībā no ķermeņa masas un nieru funkcijas. Vankomicīnam šaurā terapeitiskā indeksa dēļ terapijas laikā ir nepieciešams veikt terapeitisko zāļu monitoringu. Tas palīdz sasniegt adekvātu terapeitisko iedarbību, vienlaikus samazinot toksicitātes attīstības risku. Taču, lai gan ir izveidotas dažādas vadlīnijas vankomicīna terapijas nodrošināšanai, vēl joprojām liela daļa pacientu nesasniedz rekomendācijās noteikto mērķa koncentrāciju. Kā vienu no iemesliem literatūrā bieži min neatbilstošu vankomicīna terapeitiskā zāļu monitoringa (TZM) procedūru, tāpēc pētījumos tiek izvērtētas dažādas metodes, ieskaitot klīniskā farmaceita iesaistīšanu, ar kuras palīdzību varētu uzlabot vankomicīna TZM praksi. Retrospektīvs pētījums tika veikts divās Latvijas daudzprofilu slimnīcās, stacionārā “Gaiļezers” un Vidzemes slimnīcā. Darba mērķis bija izpētīt vankomicīna terapeitiskā monitoringa praksi šajās slimnīcās un noskaidrot klīniskā farmaceita izveidota monitoringa protokola ietekmi uz precīzāku terapijas pielāgošanu. Tika noskaidrots, ka vairākās niansēs, piemēram, vankomicīna devas ievadīšanas sākuma un asins parauga paņemšanas laika dokumentācijas aizpildīšanā (18,95 % / 97,22 %, p < 0,001), piesātinošās devas pielietošana sākotnējās terapijas shēmā (1,59 % / 22,73 %, p < 0,01) un mērķa koncentrācijas sasniegšanā (35,29 % / 55,56 %, p < 0,01), protokola monitoringa ieviešana uzrādīja statistiski nozīmīgu uzlabojumu vankomicīna TZM norisē. Pareizā laikā paņemtas vankomicīna analīzes neuzrādīja statistiski labāku rezultātu, salīdzinot abas slimnīcas (4,60 % / 6,29 %, p = 0,786). Lai arī kopumā var teikt, ka klīniskā farmaceita izveidots monitoringa protokols uzlabo vankomicīna TZM procedūru, ilglaicīgai rezultātu uzturēšanai un uzlabošanai ir nepieciešamas pastāvīgas apmācību programmas medicīnas personālam par visiem monitoringa posmiem, ko apstiprina arī zinātniskā literatūra.

Vancomycin is a glycopeptide antibiotic that acts against a variety of Gram-positive microorganisms, including methicillin-resistant Staphylococcus aureus. For the treatment of systemic infections, it is injected intravenously, with doses adjusted according to body weight and kidney function. Due to the narrow therapeutic index of vancomycin, therapeutic drug monitoring is required during treatment. However, despite various guidelines for vancomycin therapy, a large proportion of patients still do not reach the recommended target concentration. Inadequate vancomycin therapeutic drug monitoring (TDM) procedures are often cited in the literature as a reason, and studies are evaluating various methods, including the involvement of a clinical pharmacist, to improve the course of vancomycin TDM. A retrospective study was carried out in two Latvian multi-profile hospitals, stationary “Gaiļezers” and Vidzeme hospital. The aim of this study was to investigate the practice of therapeutic monitoring of vancomycin in these hospitals and to find out the impact of a monitoring protocol developed by a clinical pharmacist on more accurate therapy. It was found that in several nuances, for example, appropriate documentation of vancomycin dose administration time and blood sampling time (18.95% / 97.22%, p<0.001), the use of a loading dose in the initial treatment regimen (1.59% / 22.73%, p<0.01) and the achievement of the target concentration (35.29% / 55.56%, p<0.01), the implementation of protocol monitoring showed a statistically significant improvement in vancomycin TDM. Appropriately collected blood samples used to measure vancomycin trough, did not show a statistically superior result between the two hospitals (4.60% / 6.29%, p=0.786). Although in general it can be said that the monitoring protocol developed by the clinical pharmacist improves the TDM procedure of vancomycin, long-term maintenance and improvement of results requires continuous training programs for medical staff at all stages of monitoring, as complemented by the scientific literature.