Etnisko minoritāšu tiesības uz izglītību vispārējās izglītības iestādēs Latvijas Republikā

Abstract

ANOTĀCIJA Tēmas aktualitāte: 2018. gadā Izglītības likuma un Ministru kabineta noteikumu grozījumi ir pieņemti, neizvērtējot Latvijā esošo situāciju un iespējamās nākotnes sekas, kā rezultātā pieņemtā reforma nenodrošina samērīgumu starp valsts valodas apguvi, tās saglabāšanu, un etnisko minoritāšu valodas apguvi. Ņemot vēra radušos situāciju, darba autore izvērtēs izglītības reformas atbilstību starptautiskiem tiesību aktiem un izpētīs Latvijas tiesu praksi par etnisko minoritāšu tiesībām uz valodas lietojumu mazākumtautību izglītības programmās. Problēma darbā: Izglītības likuma 9. panta 11. daļas grozījumi pieņemti nenodrošinot privāto izglītības iestāžu brīvas tiesības izglītības procesā, tās ietvaros prasot atšķirīgu attieksmi pret izglītojamiem, kuru dzimtā valoda konkrētajā valstī ir uzskatāma par mazākumtautības valodu. Izdotajos jaunajos Ministru kabineta notikumos Nr.716, 2. pielikuma 9. punktā un 4. pielikuma 9. punktā noteikti robežojumi bērna tiesībām apgūt un lietot dzimto valodu, īpaši ikdienas saziņā izglītības iestādē. Maģistra darba mērķis: Izpētīt vispāratzītas etnisko minoritāšu tiesības uz savas valodas lietojumu privātajā un valsts sfērā, īpaši izglītībā, un izvērtēt, kādā mērā etniskām minoritātēm var ierobežot valodas lietojumu vispārējās izglītības iestādēs, konstatējot problēmjautājumus un izsakot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai. Darba rezultāts: Darba autore noskaidroja, ka starptautiskajos tiesību aktos tiek atzītas etnisko minoritāšu tiesības uz izglītības ieguvi minoritāšu valodā, kā rezultātā izglītības reforma ir notikusi pretrunā starptautiskajiem tiesību aktiem. Darba autore konstatēja, ka Izglītības likuma 9. panta 11. daļa ierobežo privāto izglītības iestāžu tiesības nodrošināt vispārējās izglītības programmas apguvi etnisko minoritāšu valodā. Latvijas tiesību aktos netiek noteikts, kāds būtu pieļaujamais apmērs, kādā var ierobežot etnisko minoritāšu tiesības uz valodas lietojumu vispārējās izglītības programmās. Ministru kabineta noteikumu Nr.716, 2. pielikuma 9. punkta un 4. pielikuma 9. punkts ierobežo bērna tiesības iegūt pirmsskolas izglītību dzimtajā valodā. Izglītības likuma 41. pantā 1.1 un 1.2 daļā ir nepamatoti noteiktas valsts valodas proporcijas. Kā rezultātā, šīs tiesību normas tika pieņemtas, neievērojot bērnu labāko interešu principu, samērīguma principu, izglītības pieņemamības un izglītības pieejamības principu, tādā veidā etnisko minoritāšu izglītojamiem liedzot iespēju, izmantot tiesības iegūt izglītību minoritāšu valodā no pirmsskolas izglītības līdz vidējai izglītībai. Darba apjoms 79. lpp.

ABSTRACT Topicality of the Master's thesis: Amendments to the Education Law and regulations of the Cabinet of Ministers of 2018 year have been adopted without assessing the situation in Latvia, as a result of which the adopted reform does not ensure proportionality between learning the state language, preserving it and learning ethnic minority languages. Taking into account the situation, the author will evaluate the legal compliance of the education reform with international legislation, as well as study the Latvian court practice on the right of ethnic minorities to use the language in minority education programs. The problem at Master's thesis: Amendments to Section 9, Paragraph 11 of the Education Law have been adopted without ensuring the free rights of private educational institutions in the educational process, requiring different treatment of learners whose mother tongue is considered a minority language in a particular country. Events of the Cabinet of Ministers No. 716, Annex 2 and 4, paragraph 9 restricting the child's right to learn, use the mother tongue, especially in everyday communication in the educational institution. Aim of the Master's thesis: to study the well-established right of ethnic minorities to use their language in the private and public spheres, especially in education, and to assess the extent to which the use of language in general education can be restricted to ethnic minorities, identifying problematic issues and making proposals for the improvement of regulatory enactments. The result of the Master's thesis: The author clarified that the right of ethnic minorities to receive education in the minority language is recognized in international law, as a result of which the education reform has taken place in violation of international law. The author found that Section 9, Paragraph 11 of the Education Law restricts the right of private educational institutions to ensure the acquisition of the secondary education program in the language of ethnic minorities. Latvian legislation does not specify the permissible extent to which the right of ethnic minorities to use the language in general education programs may be restricted, the author found that Article 41, Parts 1.1 and 1.2 of the Education Law unreasonably determines the proportions of the state language. Events of the Cabinet of Ministers No. 716 Annex 2 and 4, paragraph 9 restrict the child's right to receive pre-school education in his or her mother tongue. These legal norms were adopted in violation of the principles of best interests of children, proportionality. The Master's thesis consists of 79 pages.