Magnētiskās rezonanses enterogrāfija Krona slimības diagnostikā, izmantojot difūzijas uzsvērto attēlu ar ķermeņa fona signāla nomākšanas (DWIBS) sekvenci. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Promocijas darbā “Magnētiskās rezonanses enterogrāfija (MRE) Krona slimības diagnosticēšanā, izmantojot difūzijas uzsvērto attēlu ar ķermeņa fona signāla nomākšanas (diffusion-weighted imaging with background body signal suppression – DWIBS) sekvenci”, tiek apskatīta Krona slimības (KS) diagnosticēšana un terminālā ileīta aktivitātes novērtēšana, izmantojot uzsvērto attēlu ar ķermeņa fona signāla nomākšanas (DWIBS) sekvenci. Darba mērķis bija izvērtēt DWIBS sekvences iespējamās priekšrocības Krona slimības magnētiskās rezonanses diagnostikā bez iepriekšējas pacienta zarnu trakta sagatavošanas un ileum terminālajā cilpā lokalizētas KS aktivitātes noteikšanā. Darbā ir iekļauti dati, kas iegūti no 106 pieaugušiem pacientiem bez klīniskām, laboratoriskām un radioloģiskām iekaisīgas zarnu slimības pazīmēm, kā arī no 5 pieaugušiem pacientiem un 12 bērniem ar pierādītu ileum terminālajā cilpā lokalizētu KS. Darbā analizēti līdz šim nepietiekami pētītie difūzijas uzsvērto attēlu (Diffusion-Weighted Imaging – DWI) aspekti – difūzijas ierobežojuma kvantitatīvs novērtējums zarnu sieniņās bez iepriekšējas tievo un resno zarnu sagatavošanas, kā arī KS skartas zarnas sieniņu difūzijas ierobežojuma kvantitatīva noteikšana, izmantojot šķietamo difūziju koeficientu (Apparent diffusion coefficient – ADC). Pētījuma mērķis bija novērtēt DWIBS sekvences iespējamās priekšrocības un ieguvumus, izmantojot neselektīvo tauku signāla nomākšanas tehniku STIR (Short T1 inversion recovery – inversijas atjaunošanās ar īsu T1 laiku), to salīdzinot ar klasisko DWI sekvenci ar selektīvo tauku slāpēšanas tehnoloģiju SPIR (Spectral pre-saturation with inversion recovery – spektrālā piesātināšana ar inversijas atjaunošanos). Pētījumā klasiskajai DWI sekvencei ar selektīvo SPIR tehniku salīdzinājumā ar DWIBS sekvenci tika konstatēti statistiski nozīmīgi labāki rezultāti. Rezultāti parādīja, ka, neraugoties uz uzlabotu izšķirtspēju un kvalitatīvi labāku iekaisīgi izmainīto zonu attēlojumu, DWIBS sekvence nav piemērota ne kvantitatīvai KS diagnosticēšanai bez pacienta iepriekšējas sagatavošanas, ne slimības aktivitātes izvērtējumam. Pētījumā arī tika konstatēts, ka arī klasiskās DWI sekvences ADC vērtību mērījumi nav piemēroti KS kvantitatīvai izvērtēšanai pacientiem bez iepriekšējas zarnu trakta sagatavošanas ar hiperosmolāru perorālu kontrastvielu. Pētījuma ietvaros tika izstrādāti ieteikumi par DWI sekvenču tauku supresijas tehnikas izvēli ileum terminālajā cilpā lokalizētas KS aktivitātes izvērtēšanā, kā arī par ADC mērījumu piemērotību KS kvantitatīvai diagnostikai, veicot MRE izmeklējumus bez iepriekšējas pacienta zarnu trakta sagatavošanas.